"Kad mēs domājam par to, ko varējām sasniegt, ja būtu varējuši veltīt [patentu tiesvedībām izmantoto] laiku eksperimentiem, mēs jūtamies ļoti skumji."¹ Tā 1911. gadā vēstulē draugam Francijā rakstīja Vilburs Raits, viens no leģendārajiem brāļiem Raitiem, kuri 1903. gadā veica pirmo kontrolēto lidojumu ar motorizētu lidmašīnu. Brāļu Raitu piemērs ilustrē jau izsenis aizsākušos cīņu par patentu tiesībām, kura tiek īstenota, vēršoties tiesā. 2014. gadā tehnoloģiju milžu Samsung, Motorola un Apple savstarpējās konkurences rezultātā savu viedokli jautājumā par prasības celšanu, lūdzot pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, izteica arī Eiropas Komisija (turpmāk – EK). 2015. gadā līdzīgā lietā savu vārdu teica arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST).

Proti, 2014. gada 29. aprīlī EK pieņēma divus lēmumus Samsung² un Motorola³ lietās pret Apple par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību⁴ (turpmāk – LESD) 102. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu⁵ (turpmāk – EEZ līgums) 54. pantu. Gan LESD 102. pants, gan EEZ līguma 54. pants paredz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Samsung un Motorola lietās EK pirmo reizi vērtēja, vai un kuros gadījumos patenta īpašnieks, kurš tiesvedības ceļā cenšas aizsargāt standartam būtisku patentu (angļu val. – standard essential patent; turpmāk – SEP), pārkāpj LESD 102. pantā noteikto aizliegumu.

2015. gada 16. jūlijā EST vērtēja cita tehnoloģiju smagsvara Huawei iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar prasības celšanu par SEP pārkāpumu un pasludināja prejudiciālu nolēmumu lietā C-170/13.⁶

Ņemot vērā minētās aktualitātes, autori vērtēs raksta tvērumam atbilstošo tehnoloģiju, intelektuālā īpašuma tiesību un konkurences tiesību dimensiju Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), EK lēmumus Samsung un Motorola lietās, kā arī EST spriedumu Huawei lietā.

I. Tehnoloģiju, intelektuālā īpašuma tiesību un konkurences tiesību dimensija

Lai nodrošinātu atšķirīgu tehnoloģiju savietojamību un veiksmīgu savstarpēju mijiedarbību, tehnoloģiju industrijā pastāv standarti. Modernā sabiedrība ir atkarīga no standartiem, par to pat nenojaušot.⁷ Datori, viedtālruņi un planšetdatori ir pieslēgti internetam, izmantojot standarta bezvadu tehnoloģijas, piemēram, Wi-Fi. Bez pastāvošajiem standartiem patērētāji nevarētu sekmīgi izmantot, piemēram, mobilos telefonus, kurus ražo dažādas komercsabiedrības. EK uzskata, ka standarti veicina tehnoloģiju sadarbspēju un pastāvīgi nodrošina būtiskas priekšrocības patērētājiem.⁸

Atšķirīgu tehnoloģiju piemēri, kuri atbilst EK vērtējumam, ir telesakaru tīkli un mobilās ierīces, ar kurām ir iespējams pieslēgties attiecīgajam tīklam. Mobilās ierīces parasti atbilst daudziem telesakaru standartiem, piemēram, tā dēvētajiem otrās paaudzes jeb 2G (GSM/GPRS), trešās paaudzes jeb 3G (UMTS) vai ceturtās paaudzes jeb 4G (LTE) standartiem.