Diezgan plašu rezonansi Latvijas tiesībnieku vidū guvuši normatīvo aktu grozījumi, kas paredz finanšu institūciju iesaisti, lai ierobežotu "netīrās" naudas un terorisma finansējuma kustību Latvijā. Šādus pasākumus paredz šī gada februārī Saeimas pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas normatīvi iezīmē tādus jēdzienus kā "politiski nozīmīga persona", "politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis" un "ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona".

Par šiem grozījumiem cita starpā tika diskutēts arī šī gada Juristu dienās – reportāžu un dažus referātus no pasākuma publicēsim 17. maija "Jurista Vārdā". Taču šoreiz gribētos vērst uzmanību uz jēdzieniem un to kontekstu Latvijas tiesību sistēmā.

Šī gada martā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma "Ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai", kuru mērķis ir sekmēt "vienotu finanšu iestāžu izpratni par īstenojamajiem pasākumiem politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai".

Viens no šo ieteikumu punktiem sniedz skaidrojumu finanšu iestādēm par to, kā ar saturu piepildīt tiesību jēdzienu "citas ciešas attiecības" (t.i., ne ģimenes saites un ne biznesa attiecības), kas kādu cilvēku var saistīt ar politiski nozīmīgu personu un kalpot par pamatu, lai politiski nozīmīga persona ar šīs personas palīdzību slēptu publiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu privātā labuma gūšanai.

Līdzās vienas politiskās partijas locekļiem kā "cieši saistītas personas" uzskaitīti arī "draugi, draudzenes, mīļākās, mīļākie", kā arī "gadījumi, kad politiski nozīmīgas personas faktiskās kopdzīves partneris netiek pielīdzināts laulātajam un tas formāli neiekļaujas ģimenes locekļa definīcijā, jo attiecīgās valsts likumi tam nenosaka šādu statusu".

Nav šaubu par to, ka politiski nozīmīgas amatpersonas var izmantot savus mīļākos un faktiskās kopdzīves partnerus negodīgu darījumu slēpšanai. Vienlaikus rodas jautājums, kāpēc valsts attieksme ir tik atšķirīga faktiski līdzīgos gadījumos.

Lai atceramies Jēkabpilī nošautā policista un Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja lietas, kad šo cilvēku dzīvesbiedrēm bija nepieciešams tiesas process, lai pierādītu kopdzīves un kopējas saimniecības faktu un varētu saņemt valsts kompensāciju, kas šādos gadījumos pienākas laulātajam (Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres prasība turklāt tika noraidīta). Savukārt, lai kontrolētu finanšu plūsmas likumību, tiesas spriedums vai citas formalitātes nav vajadzīgas – pietiek vien "saskatīt" divas personas vienojošās ciešās saiknes, neatkarīgi no tā, vai šādas attiecības ir vai nav "likumīgas".