Ievads

Kopīpašums nav kāds īpašs, atsevišķs īpašuma tiesības veids. Latvijas tiesību sistēmā kopīpašums ir definēts kā īpašuma tiesības izlietošanas aprobežojums. Ar to jāsaprot, ka ne pats īpašums ir apgrūtināts ar kādiem fiziski eksistējošiem vai tiesiskiem apgrūtinājumiem, bet tieši īpašuma tiesības izlietošana ir citāda nekā unitāra īpašuma gadījumā. Raksturojot kopīpašuma tiesību, profesors V. Sinaiskis norādījis, ka "Civillikumā kopīpašums nav konstruēts kā īpašuma, bet gan kā īpašnieka, resp., kopīpašnieka, varas aprobežojums".¹ Šis apgalvojums pilnībā atspoguļo kopīpašuma juridisko dabu. Savukārt tieši darījumos ar kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu aprobežojumi atklājas vispilnīgāk. Saskaņota gribas izteikuma nepieciešamība, pirmpirkuma tiesību esamība, darījumu izpildei nepieciešamie papildu dokumenti – ir tās galvenās atšķirības, kas atšķir darījumu ar kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu no darījuma ar viena īpašnieka īpašumu un ir uzskatāmi par īpašuma tiesības izlietošanas aprobežojumiem.

Jāuzsver, ka kopīpašums kā tiesiska parādība nav homogēns. Tiek izšķirts nedalītais un dalītais kopīpašums, arī starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīgajā lietošanā esošajiem elementiem veidojas kopīpašuma tiesiskās attiecības. Lai gan aprobežojumu raksturs un to izpausme minētajos kopīpašuma veidos daudzos aspektos ir līdzīga, šis raksts veltīts dalītā kopīpašuma aprobežojumu izpētei īpašuma tiesības izlietošanas aspektā.

Saskaņota gribas izteikuma nepieciešamība

Arī ar kopīpašumā esošu priekšmetu tā īpašnieki ir tiesīgi veikt jebkuru tiesisku darījumu. Pats par sevi kopīpašums nav šķērslis darījumu veikšanai. Turklāt potenciālo darījuma priekšmetu loks kopīpašumā ir pat plašāks nekā unitāra īpašuma gadījumā. Proti, darījuma priekšmets var būt kopīpašumā esošā lieta kā viens vesels vai kopīpašniekam piederoša domājamā daļa. Bez tam kā īpaši darījuma veidi jāuzsver kopīpašuma dalīta lietošana un kopīpašuma sadale.

Atkarībā no darījuma priekšmeta ir vērtējamas kopīpašuma apgrūtinājuma izpausmes vai, citiem vārdiem sakot, tās īpašās prasības, kas tiesību aktos tiek izvirzītas kopīpašniekiem un kuru dēļ kopīpašums ir apgrūtinājums. Jebkurā darījumā ar kopīpašuma priekšmetu līdzējiem jāņem vērā vispārējās tiesiska darījuma prasības atbilstoši tiesību aktu prasībām un papildus tiem arī kopīpašumu reglamentējošo tiesību normu prasības.

Aplūkojot darījumus ar kopīpašuma priekšmetu (piem., tā atsavināšana, ieķīlāšana u.