24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)
Tiesību politika
Kāda ir tiesiska rīcība, valstij nododot informāciju atkalizmantotājiem
9

Pirms pāris mēnešiem, šā gada vasaras izskaņā, publiskajā telpā nonāca kāds Valsts policijas lēmums, kurā līdz ar citu informāciju bija atspoguļoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. Tādējādi sabiedrība uzzināja to, ko likums paredz sargāt – nepilngadīga nozieguma upura identitāti jeb, runājot vispārīgi, personas datus. Meklējot šāda notikuma cēloņus, atklājās, ka sargājamās ziņas publiskojuši Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāji. Raugoties no vienas puses, šķietami viss ir skaidrs – atbildīgais noskaidrots, taču, no otras puses, kā atklāj šī materiāla ietvaros apkopotie viedokļi, nemaz tik vienkārši nav atbildams, cik daudz atbildīgo šeit patiesībā jāmeklē, jo iesaistītajām institūcijām nav savstarpējas skaidrības un vienotas izpratnes par to, kā nodrošināt tiesisku un labai pārvaldībai atbilstošu rīcību personas datu aizsardzībā situācijā ar informācijas atkalizmantotājiem.

Datu valsts inspekcijai meklē jaunu direktoru

Atskatoties dažus mēnešus senā pagātnē, jāatgādina, ka situācija ar noziegumā cietušā bērna datu publiskošanu bija viens no stūrakmeņiem, uz kuriem tika balstīts nesenais tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisijas pieprasījums. Tā kā Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst arī pienākums izstrādāt, organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu personas datu aizsardzībā un tās pārraudzībā atrodas gan Datu valsts inspekcija, gan Uzņēmumu reģistrs, Saeimas opozīcijas deputāti ministram veltīja kritiku par nespēju pienācīgi nodrošināt šo funkciju izpildi un pieprasīja viņa demisiju. 17. septembra Saeimas balsojumā par Dz. Rasnača demisijas pieprasījumu tieslietu ministrs amatu saglabāja, taču paralēlie notikumi paredz, ka Datu valsts inspekcijai gan no 2016. gada būs jauns vadītājs. Līdzšinējā iestādes direktore Signe Plūmiņa ir zaudējusi tieslietu ministra uzticību, kurš rosinājis viņas atbrīvošanu no amata, un tas apstiprināts 2015. gada 6. oktobra Ministru kabineta sēdē (atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta pirmajai daļai Datu valsts inspekciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma).

Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai sagatavotajā anotācijā norādīts, ka S. Plūmiņa Datu valsts inspekcijas direktora amatā ir kopš 2001. gada 2. janvāra, tātad kopumā tie būs 15 gadi, jo viņas pienākumu izpilde noteikta līdz šī gada beigām. Iepriekš viņas pilnvaras tikušas pagarinātas, taču šoreiz tieslietu ministrs lēmis citādi, galvenokārt atsaucoties uz Valsts kontroles un pašas ministrijas Iekšējā audita departamenta konstatētajiem trūkumiem minētās iestādes darbā. Kā izriet no anotācijas, tajā atspoguļotie S. Plūmiņas darbības trūkumi vai pārkāpumi, vadot iestādi, lielā mērā saistīti ar dažādiem finanšu un grāmatvedības jautājumiem, taču starp tiem arī norādīts: "Kapacitātes trūkuma dēļ Inspekcija nav sniegusi atbalstu un priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti izskatīšanas procesā. Inspekcija sniedza viedokli tikai par minēto tiesību aktu sākotnējiem projektiem. Tāpat Inspekcija nav piedalījusies un sniegusi praktisku palīdzību minēto tiesību aktu izvērtēšanā un saskaņošanā, kā arī nav nodrošinājusi dalību Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros."

Šī materiāla nolūks nav izvērtēt S. Plūmiņas darbību aizvadītajos gados, bet gan akcentēt jautājumu par tiesību aktos noteikto pienākumu un labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē attiecībā uz personas datu apstrādi un valsts informācijas nodošanu atkalizmantotājiem. Tādēļ turpmāk sniegts ieskats problēmas būtībā un dažādos iesaistīto pušu viedokļos, atainojot, cik atšķirīgi – un tieši vienas ministrijas divas padotības iestādes – raugās uz risināmo jautājumu. Vien jāpiebilst, ka ceturtdien, 19. novembrī, Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
25. Novembris 2015 / 20:00
0
ATBILDĒT
Šis notikums lieliski parāda valdošo formālismu un tiesību normu mehānisku, nesistēmisku piemērošanu gan valsts pārvaldē, gan arī sabiedrībā kopumā. Protams, iestādes savstarpēji meklē "vainīgo", lai gan patiesībā, šķiet, vainojamas ir visas.
Valsts policijas viedoklis ir pavisam vienkāršs - "nav likumiska pamata lūgt izmeklētājiem mainīt esošo praksi". Tomēr kriminālprocesā, cik nācies redzēt, personas datu aizsardzība ir izteikti sāpīgs jautājums. Procesuālajos dokumentos dažkārt novērojama tāda personas datu pārbagātība, ka pat pamattekstu grūti uztvert. Vai tiešām lēmumā par aresta uzlikšanu mantai ir nepieciešams norādīt cietušā datus? Vēl viens piemērs: KPL 375.p. 3.d. paredz, ka informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu (izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību) dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru (adresi) uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu. Būtu jau labi, ja vien šie dati nebūtu diezgan viegli atrodami citos krimināllietā esošajos materiālos.
UR apgalvo, ka UR "nav pamata vērtēt prasības attiecībā uz atkalizmantošanā nododamās informācijas apjomu". Un kā vēl ir! Piemēram, Informācijas atklātības likuma 1.p. 5.puktā skaidri definēts, ka atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim. Kā jau !! komentārā (24. novembris 2015 / 13:09) teikts: "Ja kāds tīši vai netīšām aiznestu uz UR valsts noslēpumu saturošu dokumentu, tad taču arī UR to drošu sirdi dotu tālāk [..]?" Gan UR, gan TM atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem. Tomēr Ministru kabineta noteikumi piemērojami vien tiktāl, ciktāl tos neierobežo likums vai vispārējie tiesību principi.
Baraks Osama > Proficius Aliri
26. Novembris 2015 / 13:40
0
ATBILDĒT
Cik nu ir nācies saskarties ar kriminālprocesa dokumentiem (nav ļoti daudz, bet ir), kā arī pēc atmiņas par studiju laika materiāliem, tad diez vai alošos, minot, ka daudzu procesuālo dokumentu struktūra un saturs bez īpašas evolūcijas atceļojuši no padomju perioda, kad nekādus personas datu aizsardzības apsvērumus neizdarīja, jo šāda tiesību nozare vienkārši neeksistēja.
Jurčiks > Baraks Osama
27. Novembris 2015 / 08:47
0
ATBILDĒT
Nu nevajag piesaukt tos padumjos laikus vietā un nevietā! Datu aizsardzība vispār ir ļoti jauna tiesību nozare. Ja nemaldos, tad šamējā tā nopietni sevi pieteica tikai pirms gadiem 10-15. No padomju laikiem, iespējams, nāk birokrātiskā attieksme pret visādiem datiem (lai gan, būdams piedzīvojis abus laikus, atzīstu, ka šodienas birokrātiju ar padumjo birokrātiju pat salīdzināt nevar - tagad formālisma un haosa ir krietni vairāk, diemžēl...), bet ne datu aizsardzības trūkums.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties