2015. gada 6. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa taisīja ļoti nozīmīgu spriedumu tā sauktajā Facebook lietā (precīzāk, lietā Schrems v. Data Protection Commissioner), kas atceļ "drošības zonas" (Safe Harbor) režīmu personas datu nodošanai uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis spriedums tieši ietekmē gan ASV interneta pakalpojumu korporācijas, kas saņēma personas datus, gan komersantus un iestādes, kas līdz šim personas datu nodošanā uz ASV paļāvās uz "drošības zonas" režīmu. Spriedums izceļ svarīgus principus personas datu nodošanai uz trešajām valstīm un norāda uz būtiskiem ASV personas datu aizsardzības trūkumiem – ASV drošības iestāžu piekļuvi "drošības zonas" režīmā strādājošo korporāciju saņemtajiem personas datiem zem valsts drošības un sabiedrības interešu aizsega, kā arī efektīvu tiesību aizsardzības instrumentu, tai skaitā tiesību piekļūt saviem datiem un vajadzības gadījumā panākt to labošanu vai dzēšanu, nepieejamību Eiropas Savienības indivīdiem.
Domājams, ka lielākā daļa "Jurista Vārda" lasītāju lieto Facebook vai citus sociālos tīklus, bet, visticamāk, nekad nav lasījuši līgumu, ko savulaik noslēguši ar Facebook (iespējams to pat nepamanot) un nav aizdomājušies par to, kur nonāk sociālā tīkla profilā ietvertā informācija, kas tai piekļūst un kādiem mērķiem tā tiek izmantota. Austrijas pilsonis Maksimiliāns Šrems (Maximillian Schrems) panāca, lai šim jautājumam, kurš īpaši aktualizējās 2013. gadā pēc Edvarda Snoudena sensacionālajiem paziņojumiem par ASV izlūkdienestu plaša mēroga izlūkdatu vākšanas (PRISM) programmām, uzmanību pievērš Īrijas un pēc tam arī Eiropas Savienības Tiesa.
Tā rezultātā 2015. gada 6. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa taisīja ļoti nozīmīgu spriedumu tā sauktajā Facebook lietā (precīzāk, lietā Schrems v. Data Protection Commissioner), kas atceļ "drošības zonas" režīmu personas datu nodošanai uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šis spriedums nav pārsūdzams un stājās spēkā pieņemšanas brīdī. Tas nozīmē, ka kopš 2015. gada 6. oktobra jebkura personas datu nodošana "drošības zonas" režīma ietvaros uz ASV ir uzskatāma par prettiesisku.
Tas ievērojami sarežģīs personas datu nodošanu uz ASV, kas visbiežāk rodas ASV korporāciju sniegto mākoņskaitļošanas pakalpojumu ietvaros vai nododot personas datus, tai skaitā darbinieku datus, no Eiropas Savienības dalībvalsts meitassabiedrības uz ASV korporācijas mātessabiedrību.
Šajā rakstā tiks analizētas galvenās Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietā Schrems v.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
