6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
Redaktora sleja
Vai Kriminālprocesa likums ir attaisnojis cerības
7

Pirms vairāk nekā desmit gadiem uz jauno Kriminālprocesa likumu tika liktas augstas likmes. Krimināltiesību speciālisti sagrupējās divās nometnēs: "progresīvi domājošie" un "vecās skolas" piekritēji. Dominēja pārmaiņu atbalstītāji, noraidot iebildumus, ka sasteigts jauns likums var sagraut kriminālprocesa pamatus.

Visaugstāko likmi jaunajam Kriminālprocesa likumam piešķīra toreizējā tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Atkārtoti nonākot tieslietu ministres amatā (2000–2002), viņa pieņēma lēmumu, ka jāizstrādā jauns Kriminālprocesa likums – mūsdienīgāks, ātrāks, ērtāks, lētāks procesa ziņā, nomainot smagnējo, lēno, dārgo un neērto spēkā esošo kodeksu.

Rezultātā pirms desmit gadiem, 2005. gada 1. oktobrī, stājās spēkā Kriminālprocesa likums, kas nomainīja no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Ilgajā jaunā likuma tapšanas gaitā tika izstrādāti pat divi Kriminālprocesa likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā.

Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, projektu vērtēja Zviedrijas, Kanādas, ASV, Francijas eksperti. Valdība darba grupas izstrādāto Kriminālprocesa likumprojektu akceptēja 2003. gada maijā, bet Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus.

Neraugoties uz ilgstošajām ekspertu diskusijām, kas notika vēl pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā, trešajam lasījumam bija iesniegts milzīgs skaits priekšlikumu. Lai izskatītu 1243 uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas atbildīgajai komisijai bija nepieciešams vesels gads.

Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs pēc Kriminālprocesa likuma pieņemšanas Saeimā toreiz teica, ka efektīva likuma pieņemšana vien pati par sevi vēl nenozīmē, ka "vainīgie paši nāks pieteikties". Atskatoties uz Kriminālprocesa likuma pieņemšanas gaitu Saeimā, G. Kūtris atzina, ka daži vērtīgi jaunievedumi no projekta tikuši svītroti, jo krasai krimināltiesību modernizācijai Latvijā visi vēl nav gatavi un gadiem ilgo pieradumu ir grūti pārvarēt. Tādējādi darba grupas locekļu sākotnēji ļoti augstais uzstādījums – ieviest Latvijā pēc iespējas modernāku kriminālprocesu – pieņemtajā likuma redakcijā netika līdz galam realizēts.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā norādīts likuma mērķis: noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tas nozīmē, ka, ieviešot vairākus principiāli jaunus kriminālprocesa risinājumus un atsakoties no novecojušām un dažkārt formālām procedūrām, tiek izvirzīts mērķis būtiski paātrināt kriminālprocesa norisi, novērst pieaugošo neizlemto lietu uzkrājumu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā, saīsināt ilgstošos tiesvedības procesus.

Tagad, pēc desmit gadiem, skaidri redzams, ka kriminālprocesa pamati Latvijā nav saplaisājuši. Nav šaubu, ka lēmums nomainīt kodeksu pret mūsdienīgāku likumu bija pareizs. "Jurista Vārda" šīsdienas numura tēmas uzdevums ir – sniegt vērtējumu, vai Kriminālprocesa likums ir attaisnojis lolotās cerības.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Vai Kriminālprocesa likums ir attaisnojis cerības. Jurista Vārds, 06.10.2015., Nr. 39 (891), 2.lpp.
VISI RAKSTI 6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
8. Oktobris 2015 / 00:24
0
ATBILDĒT
KPL nozīmīga problēma ir regulārie grozījumi, turklāt daļa no tiem ir tikai tāpēc, lai novērstu terminoloģiskas neprecizitātes, pretrunas vai citas sistēmiskas (pamatā tomēr redakcionālas) nepilnības. To risināšana būtu jāatstāj tiesu prakses un tiesību doktrīnas rokās. Tomēr te iezīmējas divas nākamās problēmas.
Kriminālprocesuālo tiesību doktrīnā (līdzīgi kā krimināltiesībās) dominē normatīvisms. Izmantojot Ditas Amoliņas teicienu, tā ir īsts “izcilības normatīvismā” paraugs. Gandrīz katrā rakstā ir vairāki priekšlikumi grozīt KPL, lai gan tādu pašu rezultātu var sasniegt, izmantojot interpretāciju, tālākveidošanu vai vienkārši konkretizējot vispārējos tiesību principus.
Nākamā problēma ir kvalitatīvas kasācijas instances tiesu prakses trūkums. Ārkārtīgi maz ir tādu nolēmumu, kas argumentēti atklātu KPL normas jēgu, pamatotu nolēmumu ar tiesību palīgavotiem u.tml. Ar likuma pārstāstu vien ir par maz.
Tā rezultātā top neskaitāmi likuma grozījumi, nereti tie ir kā ielāps konkrētas situācijas risinājums. Likums kļūst detalizētāks, nepilnību skaits nesamazinās.
mazgudrais > Proficius Aliri
8. Oktobris 2015 / 08:57
0
ATBILDĒT
principā Jau jums taisnība, bet man šķiet, ka nebūtu labi, ka prokuroriem, kuri trīs instancēs uztur absurdas apsūdzības un tiesnešiem, kuru loģikas pērles spriedumos liek matiem stāvus sacelties, atbilstoši viņu sapratnei tiek ļauts interpretēt un tālākveidod tiesību normas
Bij_prokurors_līdzdalibnieks
7. Oktobris 2015 / 10:26
0
ATBILDĒT
Rakstā nav pieminēta neoficiālā darba grupa - prokuroru priekšlikumi KPL.
Tā darbojās pa vidu starp Jakobsones un Kutra darba grupām. KPL prokuroru priekšlikumi daļēji tika iekļauti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties