Jau informējām, ka par godu Latvijas Senāta senatora un viena no Latvijas tiesību sistēmas pamatlicējiem Augusta Lēbera 150. dzimšanas dienai Augstākajā tiesā atklāta izstāde "Augusta Lēbera dzīve un darbs" (izstāde, iepriekš piesakoties AT, apskatāma līdz 25. septembrim). Par godu šai jubilejai Augstākā tiesa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un žurnālu "Jurista Vārds" 11. septembrī rīkoja arī starptautisku konferenci par komerctiesībām.

A. Lēbers bija viens no 1937. gada Latvijas Civillikuma "tēviem". Civillikumu pieņēma 1937. gada 28. janvārī, publicēja 20. februārī, un spēkā tas stājās 1938. gada 1. janvārī. Savukārt Civillikuma spēks tika atjaunots ar 1992. gada 14. janvāra likumu "Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumu". Vienlaikus šis likums noteica, ka atsevišķu Civillikumu daļu spēkā stāšanās laiku un kārtību noteiks atsevišķi likumi. Līdz 2015. gadam Civillikums grozīts 21 reizi.

Pretēji Latvijai Igaunija un Lietuva pēc neatkarības atjaunošanas ir izstrādājušas jaunu tiesisko regulējumu civiltiesību nozarē. Šobrīd Igaunijā ir nevis viens, bet vairāki likumi – Vispārīgo civiltiesību noteikumu likums (27.03.2002.), Saistību tiesību likums (26.09.2001.), Ģimenes tiesību likumu (18.11.2009.), Īpašumtiesību likums (09.06.1993.) un Mantošanas tiesību likums (17.01.2008.). Savukārt Lietuvā ir viens kodekss – Civillikums (18.07.2000.).

Pirmskara Latvijā, izstrādājot Civillikumu, bija no mūsdienām būtiski atšķirīgi apstākļi. Tomēr Civillikuma vecums vien nevar būt par iemeslu jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai. Francijā ir spēkā 1804. gada un Vācijā – 1896. gada civillikums. Iemesls ķerties klāt jauna likuma gatavošanai var būt tikai satura neatbilstība mūsdienu prasībām. 

Latvijas 1937. gada Civillikumam nav vispārīgo civiltiesību noteikumu daļas (tikai tik daudz, cik noteikts Civillikuma ievadā). Lietuvā Civillikums sākas ar vispārīgiem noteikumiem, un Igaunijā ir atsevišķs likums, kas regulē tādus vispārīgus tiesību institūtus kā, piemēram, persona, lieta, darījums, atbildība, civiltiesību principi. Latvijā Civillikums regulē graudniecības līgumu, kas agrārai valstij ir svarīgs, bet nepietiekami regulē mūsdienās svarīgus līguma veidus. Lietuvas Civillikumā un Igaunijas Saistību tiesību likumā ir noteikumi par katru līguma veidu, piemēram, distances līgumu, līzinga līgumu, licences līgumu, franšīzes līgumu, apdrošināšanas līgumu, brokera līgumu. Tās ir tikai dažas no daudzskaitlīgajām civiltiesību regulējuma atšķirībām, kas pastāv starp Latviju, no vienas puses, un Lietuvu un Igauniju, no otras puses.

Iepriekš rakstītais ir aicinājums diskusijai par, iespējams, jauna Civillikuma vai vairāku likumu izstrādi, tajā skaitā, lai atbildētu uz Filipa Švarca uzdoto jautājumu, kādēļ 20. gadsimta 90. gadu sākumā Latvijā izvēlējās atjaunot veco, nevis radīt jaunu Civillikumu un vai nebūtu jātuvina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas civiltiesības (skat.: Švarcs F. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011.).