Latvijā katru gadu vairāki desmiti pieaugušo tiek tiesāti un notiesāti par netiklu darbību veikšanu nepilngadīgo vai mazgadīgo klātbūtnē, proti, bez fiziska kontakta ar cietušo. Gan seksuāli varmākas, gan tā saucamie Romeo, kas ir vien dažus gadus vecāki par cietušo - savu izredzēto, ar kuru nereti pēc tam - soda izciešanas - arī apprecas.
Tāpēc, mūsuprāt, likums arī paredz alternatīvus soda veidus, kur vien iepazīstoties ar lietas materiāliem, var novērtēt soda adekvātumu konkrētajā lietā un cietušā intereses.

Tomēr, ņemot vērā likumu un bērnu tiesību aizstāvju viedokli - publiskajā telpā nedrīkst izskanēt nekas, kas ļautu identificēt cietušo bērnu vai uzzināt bērnam nodarīto - lai cietušajam nebūtu jauna trauma, šai informācijai nonākot publiskajā telpā, tur paliekot uz visiem laikiem.

Kā tika norādīts Saeimas Juridiskās komisijas šīsnedēļas sēdē šai sakarā - "labi", ka bērns ir adoptēts uz ārzemēm un bērnam, kļūstot pieaugušam, būs niecīgs risks, ka vienaudži un apkārtējie to uzzinās.

Tiesībsargam ir sevišķa vieta un loma cilvēktiesību sardzē, tāpēc tiesībsargam, pretēji citām amatpersonām ir savs oficiālais viedoklis, kas var disonēt ar valsts, likumdevēja vai tiesu oficiālo pozīciju.
Taču šim viedoklim būtu jābalstās uz oficiāli iegūtiem datiem, izvērtējot šo datu publiskošanas pieļaujamību un sekas.

Mūsuprāt, sensitīvā informācija, kas bija publiskajā telpā (meitenītes vecums, saikne ar tiesājamiem, netiklo darbību ilgums un veids) ir izmeklēšanas noslēpums, sekojoši, publiskajā telpā paustās ziņas ir uzskatāmas par nepieļaujamām baumām, ko tiesībsargam būtu jāatturas vērtēt un komentēt. Savukārt, ja tiesībsargs ir iepazinies ar lietas materiāliem, tiesībsargam ir pieejami citi adekvāti ietekmes līdzekļi, atturoties no publiskiem komentāriem.

Turklāt tās dažas dienas, kamēr spriedums tika rakstīts, konkrētajai lietai nebija kritiskas - tieši otrādi, pievērstā amatpersonu uzmanība, visdrīzāk, mainīja sprieduma plānoto motivāciju, to būtiski nostiprinot.

Nav šaubu, ka sabiedrībai un presei ir tiesības rakstīt un kritizēt tiesu darbu (kur attiecībā uz publiskām personām privātās dzīves aizsardzības latiņa ir zemāka), bet mūsu paustās bažas ir par valsts amatpersonu nespēju nodalīt oficiālo pozīciju no personīgā viedokļa.