28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kam pieder nauda, ko ikdienā maksājam kā pievienotās vērtības nodokli
11
Mg.iur.
Mārtiņš Saule
Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs  

Pavisam ikdienišķa situācija – patērētāji maksā pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī – PVN) jeb naudu, bet nezina, kam tā pieder laikā, kamēr atrodas pie uzņēmuma, kam tā ir iemaksāta. No minētā izriet praksē aktuāls un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijai būtisks problēmjautājums – kam ir īpašumtiesības uz naudu, kas samaksāta kā pievienotās vērtības nodoklis?

Sākotnēji šo rakstu bija plānots veltīt problēmjautājumam par kvalifikāciju Krimināllikuma izpratnē – vai tiek izdarīta krāpšana pēc Krimināllikuma 177. panta, vai arī ir notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbilstoši Krimināllikuma 218. pantam, ja uzņēmumi (PVN maksātāju reģistrā reģistrētas personas) deklarē fiktīvus darījumus, iegūstot fiktīvu priekšnodokli.

Taču, iedziļinoties šajā kvalifikācijas jautājumā un diskutējot par to ar kriminālprocesos iesaistītajām personām, secināju, ka katrai pusei ir savi argumenti par labu vienam vai otram Krimināllikuma pantam, taču abas puses ir pretējās pozīcijās, jo atšķirīgi interpretē ar nodokļu maksāšanu (nomaksu?) saistītos pamatjēdzienus. Tāpēc, manuprāt, juristi nespēj vienoties par kvalifikāciju, ja deklarēts fiktīvs priekšnodoklis, jo pusēm ir atšķirīgs pamatjēdzienu tulkojums un izpratne. Līdz ar to, lai lemtu par izdarītā atbilstību tām vai citām Krimināllikuma normām, vispirms ir jānoskaidro pamatjēdzieni.

Tātad Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir norādījis kritērijus abu iepriekš minēto noziegumu nošķiršanai, proti: "Būtiska atšķirība, kas norobežo šos divus noziedzīgos nodarījumus, ir tā, ka, izdarot Krimināllikuma 177. pantā (krāpšana) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūst svešu mantu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimo
26. Maijs 2015 / 12:40
1
ATBILDĒT
Raksta pamatā ir raksta autora pašpasludināta defektīva hipotēze nepareizi reducējot nodokļa definīciju, kā rezultātā raksta autors nonāk pie nepareiza secinājuma. Atbilstoši raksta autora piemērotajai loģikai faktu, ka visi zvirbuļi ir putni varētu pārvērst apgalvojumā, ka visi putni ir zvirbuļi. Raksta autora kļūdīšanos viegli ir pierādīt par paša VID praksi . Ko dara VID, kad juridiskajai personai, PVN "parādniecei", tiek pasludināts maksātnespējas process? VID šādos gadījumos piesaka kreditora prasījumu nevis īpašuma prasību uz valsts budžetam piederošajiem naudas līdzekļiem! Ja jau PVN nauda ir valsts īpašums, tad valsts var ceļot pprasību pret jebkuru, pie kura šī nauda atrodas…un tā mēs nonāktu pie absurda. Bet VID jau laikam patīk absurdi un radīt absurdas situācijas…
Maksātājs > Raimo
16. Marts 2016 / 11:51
0
ATBILDĒT
Apsveicama ir autora vēlme risināt šo aktuālo krimināltiesību jautājumu, jo šobrīd tiešām nav vienota veidokļa noziedzīgo darbību ar PVN kvalificēšanā. Jautājums ir un paliek atklāts - vai darījuma rezultātā uzņēmumā saņemtais PVN ir uzņēmumam vai valstij piederoša (pienākošā) manta (naudas līdzekļi), kas taksācijas perioda beigās iemaksājama valsts budžetā?
Jurčiks
30. Aprīlis 2015 / 08:55
2
ATBILDĒT
Bezsaimnieka manta, piekrīt valstij...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties