Reiderisms jeb agresīva uzņēmuma pārņemšana (no angļu valodas – hostile takeover)¹ kā parādība Latvijā nav nekas jauns un eksistēja, pirms šis vārds Latvijā guva publisku atpazīstamību, kas notika apmērām 2011. gadā.² Pēdējo gadu laikā Latvijā reiderismam ir pievērsta īpaša sabiedrības uzmanība.³ Par reiderisma tēmu ir rīkotas konferences, semināri, un tam ir veltīts arī atsevišķs žurnāla "Jurista Vārds" numurs.⁴ Tas nozīmē, ka reiderisma jautājumi Latvijai ir aktuāli. To kontekstā var diskutēt par reiderisma definīciju, pareizas terminoloģijas lietošanu, "balto reiderismu", reiderisma krimināltiesiskajiem aspektiem un kvalifikāciju, kā arī reiderisma preventīviem pasākumiem. Neapšaubāmi, Latvijā ir neatbildēti un neatrisināti jautājumi par reiderismu. Tomēr šīs publikācijas mērķis nav saistīts ar iepriekš norādīto jautājumu izpēti, jo autore vēlas pieskarties tikai dažām problēmām, kas daļēji pārklājas ar reiderisma negatīvo seku apkarošanu civilprocesuālajā jomā. Publikācijas mērķis ir ieskicēt praksē konstatētas problēmas Civilprocesa likuma 30.⁴ nodaļas piemērošanā, īsi apskatot arī šīs nodaļas tapšanas vēsturi, mērķi un pastāvošo judikatūru.

Īsi par Civilprocesa likuma 30.⁴ nodaļu un tās tapšanas vēsturi

2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie Civilprocesa likuma grozījumi, kuru vismaz viens no mērķiem, vadoties pēc likumprojekta anotācijas, ir reiderisma apkarošana, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir aktualizējies jautājums par reiderismu jeb komersanta prettiesisku sagrābšanu.⁵ Grozījumi tika izstrādāti investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšanas pasākumu kontekstā.⁶ Izvērtējot iespējamos risinājumus civilprocesā, tika piedāvāta un pieņemta speciālā tiesvedības kārtība, kas paredz tiesības izskatīt noteiktus kapitālsabiedrības iekšējos strīdus īsos termiņos ar ierobežotām pārsūdzēšanas tiesībām, kā arī piešķirot tiesības uz pagaidu tiesisko aizsardzību.