Latvijas Republikas tiesu prakse liecina par atšķirīgu Civilprocesa likuma 236. panta un 244.4 panta interpretāciju attiecībā uz pušu personīgu piedalīšanos tiesas sēdē un tiesībām izmantot pilnvarotā pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē. Līdz šim publicētajos tiesību zinātnieku darbos par 236. un 244.4 panta piemērošanu kā lielākais risks norādīts kādas puses, parasti – atbildētāja, neierašanās uz tiesas sēdi, kas tādējādi un ar laika vilcināšanu var kaitēt otrai pusei.1
Tomēr aizvien biežāk tiesu praksē apstiprinās tendence, ka uz Civilprocesa likuma 29. nodaļā un 29.1 nodaļā regulētajām tiesas sēdēm ierodas tikai pušu pārstāvji, kas saturiski nozīmīgi ietekmē lietas gaitu un arī nolēmumu. Tāpēc šajā rakstā autore analizēs abu pantu mērķi un izteiks priekšlikumus par papildu kritēriju izmantošanu, piemērojot šos pantus.
Pienākums piedalīties tiesas sēdē civillietā
Civilprocesuālajās attiecībās nereti rodas nepieciešamība uzdot savas lietas kārtošanu citai personai.2 Fizisko personu pārstāvji civillietās darbojas uz pilnvaras pamata, kas tiesā iesniegta vienā no trim veidiem. Pirmkārt, pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā. Otrkārt, fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.3 Treškārt, zvērinātam advokātam pārstāvībai tiesas sēdē izsniedzama rakstveida pilnvara, kas nav notariāli apliecināta.4
Civilprocesa likums paredz tikai divus prasības tiesvedības veidus, kur nav pietiekami ar pārstāvju līdzdalību tiesā sēdē, bet kur pušu personīga ierašanās uz tiesas sēdi ir obligāta. Šie lietu veidi ir noteikti Civilprocesa likuma 29. nodaļā "Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu" un 29.1 nodaļā "Lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām".
Abām nodaļām saturiski ir vienojošs elements. Proti, tās tieši attiecas uz ģimenes tiesību jautājumiem. 29. nodaļa piemērojama laulības neesamības vai šķiršanas lietās, tai skaitā risinot strīdus par laulības neesamību vai šķiršanu, aizgādības noteikšanu, saskarsmes tiesības izmantošanu, uzturlīdzekļiem bērnam, līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem un laulāto mantas dalīšanu. Savukārt 29.1 nodaļa piemērojama lietās, kas nav tieši saistītas ar laulības šķiršanu, bet gan tikai ar aizgādības un saskarsmes tiesību jautājumiem. It īpaši abas nodaļas vieno aizgādības un saskarsmes tiesību tēma.
Civilprocesa likuma 29. nodaļas 236. pantā noteikts:
"236. pants. Pušu piedalīšanās tiesas sēdē
(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
