Pretēji brīdinājumam, ka nedrīkst ignorēt tiesību zinātni, dalot visai niecīgo valsts pabalstu zinātnei kopumā, un ka pretējā gadījumā šai nozarei draud nekrologs In memoriam, šī zinātnes nozare 2014. gadā izrādījusi sīkstu dzīvotspēju un pat izaugsmi. Tas, ka pēc samērā asas diskusijas Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē un divām publikācijām presē¹ tika rasts neliels finansējums no Zinātnes padomes (LZP) dalītajiem līdzekļiem un vēl nedaudz grantu sistēmas ietvaros, ir progresa sākums, bet nav uzskatāms par tiesību zinātnes stabilu atzīšanu sīvajā konkurencē ar filoloģijas, vēstures, filozofijas un citiem zinātniskajiem institūtiem, kuriem valsts finansējuma samazināšana vai pārtraukšana nozīmētu darbības izbeigšanu.

Stiprs arguments līdzekļu dalīšanā ir tāds, ka jurisprudences jomā tādu institūtu vispār nav, nav arī par prioritārām valstiskā mērogā atzītu pētījumu programmu. Dziedi vai raudi, tā ir patiesība, lai arī rūgta. Nav ne institūta, ne koordinējošas programmas. Citas humanitāro zinātņu nozares esot iesaistītas prioritārās nozīmes programmas "Letonika" īstenošanā, bet tiesību zinātne neesot.