Vēlēšanu mērķis un leģitimitātes sūces

Vēlēšanu mērķis ir uzticības iegūšana. Vēlētāju uzticība jeb varas leģitimitāte dod valdībai spēju pārvarēt nākotnes problēmu reljefu. Sabiedrības doto uzticību satur tikumi. Likumi varētu būt vien plāksteri leģitimitātes sūces aizlāpīšanai. Likumdevēja pienākums ir laikus aizlāpīt šīs iespējamās leģitimitātes sūces. Vēlams, drīz pēc vēlēšanām, kamēr vēl nav zināms, kā kurš ielāps ietekmēs partijas izredzes nākamajās vēlēšanās.

Ideālas jeb pareizas vēlēšanu sistēmas nav. Tāpat nav "pareiza" vēlēšanu regulējuma visiem gadījumiem. Ir tikai politiķu īstermiņa vajadzības. Tās parasti ietver lozungos. Ar laiku politiskie lozungi pārtop mītos. Visa mūsu vēsture sastāv no mītiem.

Nevainības prezumpcija un zaķa mandāts

Ja students kriminālprocesa eksāmenā stāstītu par "nevainības" prezumpciju, profesors noteikti apvaicātos, ko students ar to saprot. Juristi mēdz jokot par nejuristu valodu. Kriminālprocesā runā par "nevainīguma" prezumpciju. Tā ir tiesiskas valsts principa dota procesuāla garantija – ka tiesu spriež tikai tiesa. Kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, pieņemam, ka tiesājamais nav vainīgs. Vaina jāpierāda, bet saprātīgas šaubas tulkojamas par labu vainojamam. Kriminālprocesa mērķis ir konstatēt personas vainu un noteikt adekvātu sodu, lai psiholoģiskās korekcijas jeb psihiskās ķīmijas rezultātā persona atkal taptu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.