Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas – Vestfāles industriālā pilsēta Vupertāle kopš 20. gadsimta sākuma Vācijā ir plašāk pazīstama ar tās unikālo sabiedriskā transporta līdzekli – piekārto tramvaju (Schwebebahn). "Sliedes" tam atrodas nevis, kā ierasts, apakšā, bet gan virs vagonu griestiem, bet maršruts virzās virs ielām un pat kanāliem. No malas piekārtā tramvaja sliežu konstrukcija atgādina simtkāji, kas, kājas (balstus) izpletis, izlocījies pa pilsētu, ļaujot zem vēdera slīdēt tramvajiem.

Šī gada vasaras nogalē Vupertāle tomēr nokļuvusi Vācijas uzmanības centrā jauna iemesla dēļ. Trīs radikāli noskaņoti salafistu novirziena musulmaņi ar atstarojošām vestēm, uz kurām rakstīts "Scharia Polizei", devušies "patruļā" pa Noimarktštrāsi un centušies (pagaidām gan tikai vārdiski) atturēt cilvēkus no deju zāļu un azartspēļu uzņēmumu apmeklēšanas. Tas darīts, piesaucot šariata likumus, kas šāda veida izklaides aizliedz. Vācijas policija "patruļas" dalībniekus ātri vien aizturējusi. Tomēr nekādu apsūdzību nav bijis iespējams izvirzīt, jo "īstā" policija secinājusi, ka par reliģisku likumu ieteikšanu nevienu nevar sodīt. Policija tomēr uzskatījusi, ka šī ielu akcija nav bijusi oficiāli pieteikta, tāpēc tas uzskatāms par pulcēšanās brīvības pārkāpumu. Pārkāpums bijusi arī nelikumīgā tērpšanās "formās", par kādām, pēc policijas domām, var uzskatīt šīs sarkanās vestes.

Vācijas sabiedriskā doma un politiķi reaģēja pārsteidzoši asi – iespējams arī tādēļ, ka tikai pāris tūkstošus kilometru no Vācijas šausmas uzdzen "Islāma valsts", kas šariata likumus ievieš krietni pārliecinošāk nekā vupertālieši.

Piektdien, 12. septembrī, par "šariata policiju" notika diskusijas Ziemeļreinas – Vestfāles landtāgā, bet jau iepriekš pret šādām reliģiskās pārliecības izpausmēm bija izteikušies gan Vācijas federālie, gan pavalstu ministri, gan pati kanclere Angela Merkele, cita starpā atgādinot, ka varas monopols pieder tikai valstij un neviens cits nedrīkst uzņemties policijas funkcijas. Vupertāles birģermeistars savukārt apgalvoja, ka tā ir provokācija un neviens neuzspiedīs vācu sabiedrībai šādu ideoloģiju.

Tomēr šāda Vācijas valdības apņemšanās tālākā nākotnē var izrādīties neefektīva – ņemot vērā pieaugošo islamticīgo skaitu un ietekmi šīs un citu Eiropas valstu sabiedrībās.

ASV pētniecības centra Pew Research Centre 2013. gadā veiktās aptaujas rāda, ka musulmaņu vidū uzskati par šariata likumu tiešu piemērošanu ir pat ļoti populāri. Aptaujā, kur 39 valstīs noskaidrots 38 000 musulmaņu viedoklis, izrādījies, ka visaugstākais (teju 100%) atbalsts šariata likumu īstenošanai ir Afganistānā, kurai seko Irāka, palestīniešu teritorijas, Malaizija, Pakistāna u.c. Šariata likumu ieviešanu starp citu atbalstītu arī vairāk nekā 40% Krievijas islamticīgo iedzīvotāju. Mazliet pārsteidz, ka ļoti zems (ap 10%) šādas idejas piekritēju skaits ir starp Turcijas un Kazahstānas musulmaņiem.

Starp citu, izrādās, ka Vupertālē, kuras iedzīvotāju skaits sniedzas nedaudz virs 300 tūkstošiem, ir gandrīz 30 000 musulmaņu, savukārt aptuveni 1500 no viņiem pieder ekstrēmi konservatīvajam salafistu novirzienam. Pagaidām nav skaidrs, kā Vācijas valdība varētu pārliecināt viņus par to, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī neviens nedrīkst uzspiest otram aizliegumu iet uz diskotēku.