1. Tiesības ierosināt teritorijas attīstības plānošanu

1.1. Tiesības ietekmēt pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu

Teritorijas plānošana ir pašvaldības autonomā funkcija, kurā pašvaldībai pieder zināmas monopoltiesības.³ Daži teritorijas plānojuma izstrādes posmi tiek regulēti ar administratīvā procesa normu palīdzību, tādējādi radot priekšstatu, ka teritorijas plānojuma izstrādes gaitā rastie lēmumi ir pieņemti administratīvā procesa kārtībā.⁴ Tomēr pašvaldība, izstrādājot un apstiprinot teritorijas plānojumu, veic likumdošanas funkciju.

Attiecīgi personām ir ierobežotas iespējas ietekmēt vai rosināt teritorijas plānošanas ietvaros pieņemto lēmumu kontroli administratīvajā procesā. To vairākkārt ir secinājis arī Augstākās tiesas Senāts, norādot, ka, pieņemot saistošos noteikumus, pašvaldība nedibina konkrētas publiski tiesiskas attiecības, kas būtu pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā, bet gan izdod tiesību normas. Administratīvajā tiesā nav veicama kontrole par ārējā normatīvā akta izstrādi, pieņemšanu vai grozīšanu.⁵ Šāda nostāja tiek pamatota arī ar varas dalīšanas principu, kas nepieļauj tiesas rīcību pretēji likumdevēja gribai.⁶

Tādējādi personām normatīvajos aktos nav paredzētas iespējas prasīt pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu vai arī tā uzsākšanu noteiktā termiņā (piemēram, ja tuvojas spēkā esošā teritorijas plānojuma termiņa beigas). No vienas puses, pašvaldību rīcību šajā jomā būtu jāuzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM). No otras puses, normatīvie akti neparedz personu tiesības vērst VARAM uzmanību uz pašvaldības rīcību šajā jomā un lūgt konkrētas darbības.

Persona var vērsties ar iesniegumu un situācijas izklāstu VARAM, taču šāds iesniegums tiks skatīts Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, nevis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 56. pantu.⁷ Tomēr tas nenozīmē, ka tiks panākts situācijas risinājums personai vēlamā veidā, piemēram, ar pienākuma uzlikšanu pašvaldībai uzsākt teritorijas plānošanas procesu. Protams, normatīvajos aktos ir paredzēti līdzekļi, lai cīnītos pret pašvaldību likumpārkāpumiem. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 91. pants regulē iespēju atlaist pašvaldības domi vai 93. pants – iespēju atlaist pašvaldības domes priekšsēdētāju.⁸ Taču minētie līdzekļi ir izmantojami retos gadījumos. Savukārt Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 27. pantā⁹ paredzētais mehānisms neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldība aktīvi nerīkojas vai neveic savu autonomo funkciju – teritorijas plānošanu.

1.2. Tiesības ierosināt lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes uzsākšanu

TAPL tiešā tekstā neparedz personas tiesības ierosināt lokālplānojuma izstrādi.