Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to jautājumu būtību, kas rodas ar termina "šķīrējtiesnešu saraksts" ieviešanu līdzšinējā šķīrējtiesas procesa regulējumā.
Pirms pāris mēnešiem, 2014. gada 22. maijā, Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā"1 (turpmāk – 2014. gada 22. maija grozījumi), ar kuru šķīrējtiesas procesa regulējumā tika ievests arī līdz šim nebijis, bet praksē nereti izmantots termins "šķīrējtiesnešu saraksts". Tādējādi ar šiem grozījumiem likumdevējs uzskatīja par pieņemamu un normatīvi atzina praksē nereti sastopamo šķīrējtiesnešu sarakstu vešanu.
Šāda termina ieviešana esošajā šķīrējtiesas procesa sistēmā, autora ieskatā, rada šaubas par tā savietojamību ar šķīrējtiesas procesa regulējumā noteikto šķīrējtiesneša jēdzienu, kā arī par šķīrējtiesneša jēdziena izpratnes maiņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
