Tas, kas šobrīd notiek ap Satversmes preambulas projektu, lieliski ilustrē Karla Šmita pazīstamo tēzi: liberālajām demokrātijām piemīt tendence aizstāt politikas saturu ar procedūru. No malas raugoties, var rasties iespaids, ka galvenā problēma tiešām ir dažādos šķietami juridiskos jautājumos: vai vecai konstitūcijai drīkst rakstīt jaunu preambulu, vai var lietot vārdu "valstsnācija", vai vajag iesaistīt Venēcijas komisiju utt. Tā vietā, lai atklāti atzītu: jautājums ir par latviešu tautības nozīmi šodienas Latvijas politikā un sabiedriskajā dzīvē. Attieksme pret šo jautājumu taču visos simt procentos gadījumu noteiks arī attieksmi pret preambulu, lai ar kādām maģiskām formulām un juridisku tehniku šo politisko strīdu necenstos nomaskēt.