20. Augusts 2013 /NR. 34 (785)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jēdziens "intelektuālais īpašums" Civilprocesa likuma izpratnē
1
Nepilnības, iztulkošana un sekas
Mg.iur.
Mārcis Krūmiņš
zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors 

Intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi kļuva aktuāli, kad tiesību īpašnieki saprata, ka viņu jaunrades rezultātā radītais darbs tiek atdarināts vai izmantots bez atlīdzības izmaksāšanas tiesību īpašniekam. Vienkārši runājot, darbs vai tā daļa tika nozagti. Pilnveidojoties sabiedrībai, pilnveidojas arī tiesību normas, kuras ierobežo sabiedrības locekļu dažādas tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesības šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Viens no mehānismiem tiesību aizsardzībai, ko saviem iedzīvotājiem piedāvā valsts, ir izveidotās procesuālās tiesību normas, kuras civiltiesisko strīdu risināšanai ir ietvertas Civilprocesa likumā (turpmāk tekstā – CPL). Tā kā ar katru gadu palielinās to materiālu apjoms, kuros tiek apskatīti un analizēti dažādi tiesību un tiesību normu piemērošanas jautājumi, šo rindu autors vēlas paust savu redzējumu par atsevišķām tiesību normām, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma piemērošanas jautājumiem un var skart ikvienu intelektuālā īpašuma īpašnieku, kurš savas tiesības vēlēsies aizstāvēt tiesas ceļā.

Raksta mērķis ir sniegt skatījumu uz intelektuālā īpašuma dažiem aspektiem, kuri ietekmē tiesību īpašnieka tiesības, kā arī novērtēt to atbilstību Latvijas Republikas uzņemtajām starptautiskajām saistībām un Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) direktīvām, kuras iesaka tiesisko jautājumu risināšanas kārtību Eiropas kopienā (turpmāk tekstā – EK).

Rakstā tiks apskatīti tikai divi, pēc autora domām, ļoti svarīgi jautājumi, kas saistīti ar CPL 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, 250.10 un pavisam nedaudz arī 250.17 pantu.

 

Intelektuālais īpašums CPL izpratnē

CPL 34. panta pirmās daļas 4.1 punkts pašreizējā redakcijā nosaka, ka "(..) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk – intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību – 150 latu (..)". Minētais likuma teksts ir nepilnīgs, jo tajā nav norādīti tādi būtiski intelektuālā īpašuma veidi kā adreses jeb mājas vārdi (domain names),1 biznesa metožu patentēšana,2 zinātnība (know-how).3 To, ka tie ir intelektuālā īpašuma veidi, pamato tas, ka atsevišķiem veidiem ir sniegts regulējums Latvijā pieņemtajos un spēkā esošajos normatīvajos aktos, kā arī ES veiktie sagatavošanās darbi turpmākā regulējuma izstrādāšanai. Piemēram, Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam",4 kur minēti jautājumi par pētniecību un izstrādni – zinātnības (know-how) iegūšanu. Tas minēts arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 477. plenārās sesijas, kas notika 2012. gada 18. un 19. janvārī, pieņemtajā atzinumā.5 Tajā bez vispār zināmiem intelektuālā īpašuma veidiem tiek minēti pētniecība, tehnoloģiskā inovācija vispārīgā nozīmē, visi elementi, kuru pamatā ir jaunrades un radošuma jēdziens, ražošanas noslēpumi u.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M. Papēde
20. Augusts 2013 / 11:25
0
ATBILDĒT
Visticamāk, ka CPL ieviestā uzskaitījuma avots ir Komisijas paziņojums par Piemērošanas direktīvas 2. pantu (2005/295/EK), ko likumdevējs vienkārši ir pārrakstījis. Pats par sevi tas nebūtu nekas nepareizs, jo neskaidrības par to, kas vēl - bez klasiskajiem tiesību veidiem - pieder pie intelektuālā īpašuma tiesībām, pastāv ne tikai Latvijā. Šajā ziņā Komisija gan ir bijusi izveicīgāka, uzskaitījumu uzsākot ar \"vismaz šādas intelektuālā īpašuma tiesības\", tādējādi saglabājot piemērošanas iespējas arī attiecībā uz tādiem tiesību veidiem, kas nav uzskaitīti expressis verbis. Turpretī Latvijas CPL trūkst līdzvērtīga formulējuma. No tā varētu secināt, ka CPL uzskaitījums ir izsmeļošs un Latvijā par intelektuālo īpašumu atzīst tikai CPL norādītos veidus. Taču, kā jau pareizi norādīts rakstā, procesuālās normas nevar definēt materiālo tiesību saturu. Tāpēc, ja vien likumdevējs nav gribējis ierobežot CPL piemērošanas sfēru (un kā atzīmē raksta autors, šādu mērķi nav iespējams izsecināt no likumdošanas materiāliem), neredzu šķēršļus analoģijas izmantošanai, jo attiecībā uz neminētajiem intelektuālā īpašuma viediem pastāv likuma robs un šiem tiesību īpašniekiem ir līdzvērtīgas aizsargājamās intereses. Protams, cits jautājums ir, cik drošas būs tiesas tiesību tālākveidošanā, taču tas būtu ievērojams solis prom no rakstā kritizētā tiesību pozitīvisma.



Pagaidu aizsardzības pasākumu jomā Latvijā vēl ir tik daudz problēmu un nepilnību, ka būtu bijis interesanti iepazīties ar izvērstāku autora skatījumu un analīzi. Ceru, ka būs vēl kāds raksts!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties