I. Ievads

Mūsdienu pasaulē, kur viss notiek strauji un globāli, pārmaiņas piedzīvo arī darbinieku atalgojuma piedāvājumu komplekti. Darbinieka atalgojums vairs nav tikai fiksēta darba alga un mainīgais elements, kas parasti ir atkarīgs no darbinieka konkrētajiem darba rezultātiem un tiek apzīmēts ar jēdzienu "prēmija". Citur pasaulē jau ilgāku laiku darbinieku motivācijas sistēmā ir iekļautas darbinieku akciju opcijas.

Pēdējo normatīvo aktu grozījumu dēļ Latvijā ir ieviesta labvēlīga nodokļu sistēma tieši darbinieku akciju opcijām. Tādēļ paredzams, ka arī šeit darbinieku akciju opcijas var kļūt par biežāku parādību, izstrādājot darbinieku atlīdzības politiku un motivācijas instrumentus.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 43. punkts kā ar nodokli neapliekamo ienākumu veidu nosaka ienākumu no akciju pirkuma tiesību īstenošanas, ja akciju pirkuma tiesības piešķirtas atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānam. Plānam jāparedz vismaz trīs gadu minimālais turēšanas periods, un darbiniekam ir jābūt saistītam ar sabiedrību darba tiesiskajās attiecībās.

Juristu un nodokļu speciālistu aprindās ir dzirdēts uzskats: lai gan nodokļu sistēma attiecībā uz darbinieku akciju opcijām ir modernizēta, tomēr, iespējams, papildu regulējums vai izmaiņas ir nepieciešamas arī Komerclikumā.

Šā raksta mērķis ir noskaidrot, vai ir nepieciešami grozījumi Komerclikumā, lai arī Latvijā kapitālsabiedrības sāktu biežāk izmantot darbinieku akciju opcijas kā savu darbinieku motivācijas veicināšanas instrumentu.

Turpmākās nodaļās tiks pievērsta uzmanība tam, kas ir darbinieku akciju opcija, kādam nolūkam to lieto, kā tiek izstrādāts akciju opciju piešķiršanas plāns un kā šis plāns varētu tikt izpildīts saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Komerclikuma redakciju.