Tieši pirms 20 gadiem šajā dienā Rīgā, Mazajā ģildē, toreizējam Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Gvido Zemrībo zvērestu deva arī pirmie atjaunotās Latvijas zvērinātas advokatūras advokāti. Tie uzreiz arī sanāca uz pirmo atjaunotās zvērinātas advokatūras kopsapulci, kurā pieņēma un apstiprināja Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtus, Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksu, kā arī ievēlēja pirmos atjaunotās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļus ar padomes priekšsēdētāju Aivaru Niedri. Viņš šo amatu ieņēma līdz 2002. gada 14. maijam.⁸

Kā zināms, lai arī 1921. gada 19. marts nav uzskatāms par Latvijas zvērinātas advokatūras vēstures sākumu, jo pirms šī datuma, kā arī pirms Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī, vairākus gadu desmitus Latvijas teritorijā darbojās organizēta advokatūra uz Krievijas impērijas 1864. gada 20. novembra tiesu iekārtas likuma pamata, kas veidoja Latvijas zvērinātas advokatūras ētikas un tradīciju pamatus,⁹ oficiāli Latvijas zvērinātas advokatūras organizācija pastāv tieši no 1921. gada 19. marta. Šajā datumā Latvijas tiesu palātas uzdevumā tās loceklis Hugo Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā piedalījās 63 zvērināti advokāti, kas pirmo reizi ievēlēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļus ar pirmo padomes priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu (vēlāk – otro Latvijas Valsts prezidentu).¹⁰ 2011. gadā plaši tika svinēta Latvijas zvērinātas advokatūras 90 gadu jubileja, savukārt 19. marts tagad noteikts par Latvijas advokatūras dienu.¹¹

Bijušais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ilggadējais loceklis un nacistiskās Vācijas okupācijas laikā atjaunotās Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Pēteris Eglītis Latvijas Republikas okupācijas laikā pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās trimdā tālredzīgi paredzēja, ka pēc Latvijas brīvības atgūšanas atjaunot Latvijas tiesu iekārtu nebūs grūti, jo būs iespējams izlietot Latvijas brīvības laikā gūto pieredzi.