Iepriekšējā intervijā JV, kas notika 2011. gada vasarā, atskatoties uz jūsu pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, minējāt vairākus trūkumus vai nepilnības, kas normatīvo aktu līmenī būtu novēršami prokuratūras darbā. Vai kaut kas no tā atspoguļojas šā gada 22. novembra Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtajos Prokuratūras likuma grozījumos?

Viennozīmīgi – jā, likumā bija nepieciešami grozījumi, un tie, kas ir pieņemti, sakrīt ar šīm vajadzībām. Prokuratūras likums ir pieņemts 1994. gadā un pamatredakcijā ir spēkā no minētā gada 1. jūlija. Līdz šim tajā gan ir veikti grozījumi, tiesa, ne pārāk daudz, un attiecīgi tas jau bija visādā ziņā morāli novecojis, bija nobriedusi nepieciešamība sakārtot šo likumu atbilstoši pašreizējai faktiskajai situācijai.

Līdz ar to, runājot vispārīgi, likums ir kļuvis gan terminoloģiski, gramatiski pareizāks un valodnieciski baudāmāks, gan arī tajā ietvertais regulējums ir saskaņots ar daudziem citiem tiesību aktiem, piemēram, likumu "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumu, likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", procesuālajiem likumiem un tā sauktajām Venēcijas komisijas rekomendācijām tiesu varas sistēmai.