16. Oktobris 2012 /NR. 42 (741)
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā
7
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU profesors, Augstākās tiesas senators 

Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. Latvijā tieši līgumsods ir tas, kas visbargāk soda maksājumu kavējumu gadījumos. Vai ES institūcijas, sekojot anglosakšu koncepcijai, jau būtu atteikušās no sodošām sankcijām privāttiesībās?

Tieslietu ministrija ir sākusi vairāku likumprojektu sagatavošanu, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos1 (turpmāk – Direktīva). Šī direktīva ir vērsta uz pilnīgāku kreditora mantisko interešu aizsardzību komercdarījumos, lai radītu efektīvu mehānismu nelabvēlīgo seku novēršanai kavētu maksājumu gadījumos, kas Eiropas Ekonomiskajā zonā jūtami ietekmē uzņēmumu likviditāti, konkurētspēju un rentabilitāti. Paplašinot paaugstinātu likumisko procentu piemērošanas iespējas, kas ieviestas atbilstoši Direktīvai 2000/35/EEK,2 Direktīva ievieš vēl vienu jaunu kreditora tiesību aizsardzības līdzekli – kreditoram pienākošos maksājumu atgūšanas izmaksu kompensēšanu.

Tādējādi, lai nodrošinātu mantiskā stāvokļa efektīvu atjaunošanu pēc tiesību aizskāruma (maksājuma kavējuma), nacionālajiem likumiem saskaņā ar Direktīvu jānodrošina kreditora rīcībā šādi tiesību aizsardzības līdzekļi:

1) procenti, kas ir paaugstināti salīdzinājumā ar nacionālajos likumos vispārīgi noteikto likumisko procentu likmi (mainīgā pamatlikme +7%, pēc Direktīvas ieviešanas 8%),

2) maksājumu atgūšanas izmaksu kompensācija, kas nosakāma ne mazāka par 40 eiro,

3) tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Kā norādīts jau Regulā 2000/35/EEK (17. apsvērums), veicamie pasākumi īstenojami, neskarot valstu noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts tiesnesis var piešķirt kreditoram papildu atlīdzinājumu par zaudējumiem, ko radījuši debitora kavētie maksājumi, ņemot vērā arī, ka radušās izmaksas jau var būt kompensētas ar kavēto maksājumu procentiem.

Direktīva neattiecas uz visiem civiltiesiskajiem darījumiem, bet tikai uz komercdarījumiem. Tātad tā neattiecas uz patērētāju kreditēšanu un patērētājiem vispār. Taču līgumsods ir visiem civiltiesiskiem līgumiem kopējs institūts. Tāpēc Direktīvā noteiktos pasākumus nedrīkstētu ieviest, kamēr Latvijā saglabājas tāds līgumu pārkāpēju sodīšanas papildu līdzeklis, kas ir pretrunā ar Direktīvas nostādnēm un neatbilst ne Eiropas valstu vairākuma priekšstatiem, ne zinātnieku izstrādātajiem Eiropas līgumu tiesību principiem, proti, procentos par katru dienu rēķināms līgumsods, kas noved pie tā, ka vienlaikus maksājami (a) procenti un (b) vēlreiz līdzīgi, tikai bieži vien lielāki procenti, saukti par līgumsodu.

Jautājums, ko tieši nerisina Direktīva, bet kas Latvijā joprojām ir aktuāls un būtu jāpārskata Direktīvas kontekstā, ir šāds: vai tiesību aizsardzības līdzekļu klāstā ir loģiski un tiesiski turpināt pieļaut piedzīt vēl arī līgumsodu, it sevišķi kumulatīvo, kas Latvijas līgumu praksē ir ļoti izplatīta parādība?

 

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
būvnieks
18. Oktobris 2012 / 09:47
0
ATBILDĒT
par līgumsodu (procentos) papildus likumiskajiem procentiem varētu piekrist, bet nevar piekrist tam, ka par saistību laicīgu neizpildi nevarēu noteikt līgumsodu procentos. Piemēram, par ēkas būvniecības nepabeigšanu laikā par katru kavēto dienu tiek rēķināti prcenti, kas stimulē būvnieku iekļauties laikā vai kavējumu samazināt līdz minimumam.Pēc cienījamā profesora priekšlikuma sanāk, ka tā nedrīkst (var būt tikai viena summa), kā rezultātā sanāk, ka, ja esi nokavējis tālak vairs vari nesteigties, jo līgumsods tāpat nepieaugs. Tiem paši angļi, kuriem nav atļauts līgumsods, bet ir atļauts noteikt kompensējamo zaudējumu apmēru (faktiski līgumsods) nosaka kompensējamo zaudējumu apmēru (liquidated damages) tieši procentos, piemēram, par šaistību izpildes kavējumu, no līguma summas.
Seskis
17. Oktobris 2012 / 09:11
0
ATBILDĒT
Ko runāt par privātpersonām, ja valsts pati ir augļošanas paraugtēls. Studiju kredīts ar procentiem un līgumsodiem izaudzis no 500 rubuļiem līdz 4000 rubuļiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija cenšas piedzīt. Labi vēl, ka ir tiesas, kas šo apetīti ierobežo.
Ussa
16. Oktobris 2012 / 15:18
0
ATBILDĒT
Beidzot kāds cenšas pārtraukt augļošanu Latvijā! Paldies cienījamajam zinātniekam, kas pievērš uzmanību Civillikumā esošajām problēmām.

Vēl viena problēma ir ar CL 1702.panta otrajā daļu, kas izkropļo galvojuma jēdziena izpratni un maldina par tā tiesiskajām sekām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)
Līgumsoda reforma
10
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties