2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)
Intervija
Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts
37
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, – intervijā žurnāla "Jurista Vārds" galvenajai redaktorei Dinai Gailītei un tieslietu redaktoram Gatim Litvinam 

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv).

KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu.

Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas.

Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu.

Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā.

Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī.

Konstitucionālā kodola meklējumos

- Par ko ir šis jaunais, 17. septembrī prezentētais, Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums?

- Šajā viedoklī tiek apskatīti valsts konstitucionālie pamati kontekstā ar Satversmes kodolu. Par to beidzamajā laikā sabiedrībā tiek daudz diskutēts. Valststiesības nevar šo jautājumu ignorēt; tām jādod izsvērta atbilde.

 

- Vai komisijai izdevās atrast Satversmes kodolu?

- Jā, mēs atradām.

 

- Kas ir konstitucionālais kodols? Vai to var saukt arī par valsts kodolu?

- Konstitūcijas kodols sastāv no divām daļām – pirmkārt, tie ir konkrētās valsts pastāvēšanas nosacījumi, otrkārt, – valsts specifiskās iekārtas raksturīgie elementi. Konstitucionālais kodols ir tas, kuru iznīcinot faktiski var iznīcināt valsti.

Kādā veidā vispār var iznīcināt kādu valsti? Var iznīcināt tās teritoriju, piemēram, appludināt. Tas parasti ir visai sarežģīti. Var nogalināt visus kādas valsts iedzīvotājus. Cerams, ka to neviens netaisās darīt. Var likvidēt valsts varu. Tomēr te gan jāatzīmē, ka tas vēl ne vienmēr nozīmē, ka valsts iet bojā. Ir ilgstošas okupācijas piemēri, tai skaitā Latvija, kad ilgu laiku pēc valsts varas likvidācijas valsts tomēr tiek atjaunota.

Taču atliek vēl viena iespēja, kā likvidēt valsti. Un tas ir – likvidēt tās konstitucionālo identitāti jeb valsts specifisko raksturu. Šis specifiskais valsts konstitucionālais raksturs parasti ir ietverts rakstītajos konstitucionālajos dokumentos, kā arī nerakstītos konstitucionālos principos.

Kodolā noteikti ietilpst mērķis un jēga, kuru dēļ valsts ir radīta. Šeit nepieciešama neliela atkāpe. Pasaulē ir nedaudzas valstis, kuras pastāv tik sen, ka nav iespējams runāt par to dibināšanu konkrētā laikā. Attiecībā uz šo valstu sākotni lieto apzīmējumu "kopš neatminamiem laikiem" (no angļu val. – since immemorial times), un tas šajā gadījumā ir juridisks, nevis poētisks jēdziens. Tādas, piemēram, ir Dānija, Anglija, Krievija, Francija u.c. valstis, kas eksistē tik sen, ka tām nav iespējams noteikt dibināšanas datumu.

Turpretī Latvija, līdzīgi Itālijai, Vācijai, Somijai, Igaunijai, visbeidzot nesen neatkarību ieguvušajai Kosovai un daudzām citām valstīm, ir apzināti "dibināta" valsts – ir zināms noteikts datums, kad valsts ir izveidota. Šis apstāklis savā ziņā atvieglo uzdevumu noskaidrot, kādēļ valsts ir izveidota. Latvijas gadījumā valsts dibinātāju mērķi bija skaidri, tie ir dokumentēti, un mēs tos izpētījām.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Advokāts
8. Oktobris 2012 / 23:54
0
ATBILDĒT
Papūlējos un izlasīju visu viedokli. Pārliecinoši un skaidri argumentēts, nav tur ko pielikt vai ko atņemt.
Andis Titorenko
8. Oktobris 2012 / 23:48
0
ATBILDĒT
Nosacīti par tēmu:



No Satversmes iekšējās struktūras pēc 77.panta grozījumiem Saeima var bloķēt jebkuru vēlētāju ierosinātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu. Līdz ar to 2012.gada 18.februāra tautas nobalsošana nemaz nevarēja notikt. Tas vai šāda jauniegūtā Satversmes struktūra ir atbalstāma ir atkarīgs no idioloģiskās nostājas.



Satversmes spriedumama vajadzētu būt ļoti interesantam.



Attiecībā par Satversmes tiesas nekļūdīgumu, vajadzētu būt piesardzīgiem. Spilgts piemērs ir Robežlīguma lieta. Inta Ziemele šinī sakarā norāda: \"[...]Latvijas brīvprātīga un vienpusēja atteikšanās no Abrenes ar 2007.gada 27.martā parakstīto robežlīgumu ar Krieviju ir netipiska valsts rīcība\". Tiesa, turpinājumā Ziemele uzsver, ka Abrenes atdošana: \"nevar tikt uzskatīta par „būtiskas” Latvijas teritorijas daļas atdošanu\".



Norāde uz \"netipisku valsts rīcību\" ievieš šaubas. Operēšana ar „būtisks” ir riskanti. Tiesībās ir jābūt noteiktībai un arī netipiska valsts rīcība ir iekļaujama vai nu tiesiskā vai prettiesiskā rīcībā. Robežlīgumā lietā noteiktības pakāpe bija tik liela, lai rīcība būtu tipiska, lai nebūtu šaubas, lai nebūtu jāšķetina „būtiskuma” saturs.



Robežlīguma parakstīšana bija prettiesiska. Jautājums bija jānodod tautas nobalsošanai. Satversmes tiesas spriedumam Robežlīguma lietā bija jābūt ar pretēju slēdzienu.



Nav jautājums par patriotismu, nacionālismu, rietumu vai austrumu virzienā noskaņotu indivīdu. Jautājums ir par pamatotu, tīru, noteiktu juridisko konstrukciju un demokrātijas jēdziena saturisko piepildījumu, kura pamatā ir pilsoņu kopums ar reālu kvalificētā konstitucionālā likumdevēja tiesību visos valsts fundamentālajos jautājumos.
Jurčiks
8. Oktobris 2012 / 17:31
0
ATBILDĒT
Politiskais pasūtījums. To visu var pateikt nedaudz citādi: valsts ir viss, tauta nav nekas.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 34
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties