20. Decembris 2011 /NR. 51 (698)
Domu mantojums
Nacionālo tiesību nenacionālie avoti
4
XX gadsimta starpkaru posms Latvijā
Profesore Dr.iur.
Sanita Osipova
Satversmes tiesas tiesnese 

Latviešu tauta ir izveidojusies un turpina pastāvēt, pateicoties tautu vienojošai nacionālai kultūrai. Neviena nācija, kura pazaudējusi savu kultūru, kā nācija nepastāv.1 Neatņemama kultūras sastāvdaļa ir juridiskā kultūra un tiesību sistēma. Šis jautājums rakstā skatīts kultūras izvērsumā.

Sistemātiska latviešu kultūras pētniecība aizsākās XIX gs. otrajā pusē, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas veidojās latviešu nacionālā kustība un līdz ar to auga interese par latvietību,2 taču nopietni latviešu juridiskās kultūras pētījumi tika uzsākti tikai pēc Latvijas Republikas dibināšanas.

No juristu vidus būtisku ieguldījumu Latvijā valdošās juridiskās kultūras un tiesību sistēmas pētniecībā XX gs. starpkaru posmā ir devis, piemēram, Arveds Švābe (1888–1959) ar daudzām publikācijām par Latvijas vēsturi,3 Latvijas tiesību vēsturi4 un latviešu kultūru5. Tāpat šo kultūru pētījis Vasīlijs Sinaiskis (Василий Синайский, 1876–1949), kurš Latvijā ieradās 1922. gadā, meklējot patvērumu pēc lielinieku revolūcijas Krievijā6. V. Sinaiski interesēja latviešu folklora un tajā atspoguļotā sabiedrības uzbūve un attiecības.7 Savu interesi par latviešu dainām V. Sinaiskis pamatoja: "[..] viņu [dainu] pamat kodols ir kultisks, un tāpēc dainās atklājas vilinošs avots nevien seno latviešu kultūras pētīšanai, bet vispār avots cilvēku kultūras pētīšanai".8 Savukārt Kārlis Dišlers (1878–1954) bija tas, kurš veidoja nacionālo valststiesību un administratīvo tiesību zinātni.

Starpkaru posmā tika dibināta nacionāla valsts ar titulnāciju latvieši un likts uzstādījums veidot jaunu nacionālu tiesu un tiesību sistēmu. Apzinot juridisko kultūru, ir jāpēta tās saknes un akulturācijas ietekme. Ar akulturāciju izprot to tautu kultūru ietekmi, ar kurām latvieši ir dzīvojuši līdzās vai kopā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sarmīte M
22. Decembris 2011 / 13:49
0
ATBILDĒT
Pievienojos iepriekšējam viedoklim. Es savukārt LU pabeidzu 3,5 gadus atpakaļ. Skatos, ka S.Osipovas raksti un runas vēl joprojām piesaista un rada interesi adresātos.
a
22. Decembris 2011 / 09:48
0
ATBILDĒT
Es neesmu tik kompetents, lai izteiktu savu viedokli par nacionālo būšanu, identitāti, latviešu kultūru, valodu, bet no studiju gadiem atceros S. Osipovu kā vienu no spožākajām LU JF pasniedzējām. Uz citu mācībspēku fona (diezgan pelēcīga)viņa vienmēr bija izcila, gudra, zinoša un pozitīvi domājošā. Tas bija jau vairāk nekā pirms 10 gadiem (bet domāju, ka viņa ja arī mainījusies, tad tik uz labāko pusi :)
Andis (parasts lasītājs)
21. Decembris 2011 / 19:01
0
ATBILDĒT
Kamēr tiesību zinātāju saime ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju jautājumos, kas saistīti ar nacionālo būšanu, identitāti, latviešu kultūru, valodu... , tikmēr cien. Prof. Dr. Iur. Osipovas k-dze atrod iespēju sevi ziedod mūs izglītojot. Novēlu, lai ir sekotāji autores piemēram – atrast iespēju un nebaidīties izteikt savu viedokli.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties