4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti
3
Mg.iur.
Evija Eglīte
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriskonsulte 

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi – Fizisko personu datu aizsardzības likums –, ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams apzināt valdošos viedokļus, kā arī veidot praksi, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus.

Šī raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem.

1. Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķis un piemērošanas joma

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 1. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un pamatbrīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. No minētā izriet, ka visas šajā likumā ietvertās tiesību normas ir jātulko caur katras personas tiesību uz savu personas datu aizsardzību prizmu. Minētais tiešā tekstā ir ietverts arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā, nosakot, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Personas datus kā personas privātās dzīves sastāvdaļu pamatā aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96. pants, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Pienākums nodot savus personas datus, personas datu atklāšana bez datu subjekta piekrišanas, personas datu apstrāde – tas viss ierobežo personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tas, vai konkrētais ierobežojums pārkāpj minētās tiesības, ir atkarīgs no tā, vai veicamās darbības ir noteiktas ar likumu, nepieciešamas demokrātiskā sabiedrībā, lai sasniegtu leģitīmu mērķi, un ir samērīgas.

Tiešā veidā šis princips ir atspoguļots Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5. panta otrajā daļā, paredzot atvieglojumus tādai datu apstrādei, kas veikta žurnālistikas, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un vienlaikus nosakot, ka atvieglojumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DVI
11. Oktobris 2011 / 14:07
0
ATBILDĒT
Precizējums no Datu valsts inspekcijas attiecībā uz mirušu personu datiem:

Informāciju attiecībā uz mirušām personām principā neuzskata par personas datiem, un FPDAL noteikumi uz to neattiecas, jo saskaņā ar civiltiesībām mirušie nav fiziskas personas. Tomēr atsevišķos gadījumos mirušā dati var būt netieši aizsargājami, jo informācija par mirušām personām var attiekties arī uz dzīvām personām. Piemēram, informācija par iedzimtu slimību, ko var pārmantot arī tā radinieki. Tāpat medicīnas personāla profesionālā noslēpuma glabāšanas pienākums nebeidzas ar pacienta nāvi.
Jurists praktiķis
4. Oktobris 2011 / 16:15
0
ATBILDĒT
Vilšanās. Izskatās, ka raksta autore ar FPDAL ir saskārusies tikai teorijā. Savukārt, šāda - viena likuma teorētiska apskatīšana (turklāt, pat nemēģinot pieskarties kaut dažiem būtiskiem un kāzusiem piepildītiem datu apstrādes mērķiem [banku darījumi, apdrošināšana, valsts un pašvaldību pakalpojumi un savstarpējā sadarbība, informācijas sistēmas un valsts reģistri, nodokļu administrēšana u.t.t.]) kvalitatīvo pienesumu nenes :(

Pat par mirušo personu datu apstrādi sen jau kā skaidrs ...
Piesta
4. Oktobris 2011 / 09:51
0
ATBILDĒT
Parasts fizisko personu datu aizsardzības referāts.



Lai man piedod autore, bet rakstā kā vienīgo tādu akadēmisku novitāti un diskusiju sēklu es saskatīju to, ka miruši cilvēki netiek atzīti par FPDAL subjektiem, kas ir pretēji LR DVI vadītājas Plūmiņas k-dzes doktrīnai. Šeit es autorei piekrītu.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties