Negodīgās komercprakses veidi

Iespiedgrafika pašlaik atrodas uz robežas starp autortiesību un patērētāju tiesību aizsardzības normām. Patērētāju tiesību aizsardzības normas sāk darboties, kad sākas darījumi. Pēc autores viedokļa, ne tikai patērētājam, bet jebkuram pircējam (fiziskajai un/vai juridiskajai personai, kas pērk privātām vai komerciālām vajadzībām) ir jābūt aizsargātam, iegādājoties iespiedgrafikas. Pagaidām Eiropas (un attiecīgi arī Latvijas) likumi daļēju aizsardzību iespiedgrafikas darījumos piešķir tikai patērētājiem.

Tirāžas apjoma sagrozīšana

Papildus numurētām iespiedgrafikām daži "papildie­spiedumi" bieži vien tiek iespiesti, pirms plate ir iznīcināta. Līdz šim neviens nebija noteicis, cik liels ir maksimālais papildiespiedumu skaits. Acīmredzams negodīgums ir tad, kad papildiespiedumi tiek tirgoti papildus numurētām iespiedgrafikas tirāžām. Sanāk, ka "ierobežotā tirāža" vairs nav tik ierobežota, kā domā pircējs. Šādai tirāžas apjoma sagrozīšanai ir vairāki iemesli.

Ar laiku dažādi mākslinieki un mākslas darbu tirgotāji saprata, ka viņu rīcībā ir labs attēls, un tas ļāva viņiem gūt papildu peļņu. Citi vienkārši gribēja iegūt ļoti lielas tirāžas, un mākslinieka eksemplāri deva viņiem iespēju atstāt zemu tirāžu, jo vispārpieņemts ir fakts: jo mazāka tirāža, jo dārgāks attēls. Papildiespiedumi attīstījās no pāris iespiedgrafikām līdz apakštirāžām no dučiem un pat vairāk.³ Tā notiek tirāžas apjoma sagrozīšana.

Jauns pavērsiens notika, kad parādījās laika posmā ierobežotas tirāžas, kas par svarīgāko noteica nevis tirāžas apjomu, bet gan laiku, kurā pasūtīta pirmā tirāža. Jāatzīmē, ka vairumā gadījumu, izmantojot šādu pieeju, iespiedgrafikas tika izgatavotas tūkstošiem, tādējādi paplašinot "ierobežotu tirāžu" līdz neadekvāti un nesaprātīgi lielai.⁴

Tīša reprodukcijas pārdošana

Cits negodīgās komercprakses veids ir reprodukcijas pārdošana oriģinālas iespiedgrafikas vietā. Vispazīstamākais šādas tīšas krāpšanas veids ir gadījumā, kad fotomehāniska reprodukcija tiek pārdota oriģināla vietā. Paraksts uz reprodukcijas var būt gan viltots, gan arī īsts.

Par vienu no šādiem viltojumiem uzzinājām pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Vīrietis, kurš teica, ka viņš ir grāmatu izdevēja pārstāvis, atnāca uz Sanfrancisko Mākslas muzeju un lūdza nofotografēt vienu Anrī Matisa gleznu ievietošanai grāmatā.