Latvijas Juristu III forumā tika vērsta nopietna uzmanība uz tām konstitucionālo tiesību problēmām, kas ir jāapzina un jāatrisina, pirms Latvija iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Cerams, ka šī uzstāšanās rosinās izteikt savu viedokli arī citiem Latvijas juristiem, jo Satversmes grozījumi pirms iestāšanās ES ir neizbēgami, taču tiem vajadzētu būt ļoti rūpīgi pārdomātiem un iztirzātiem. Tiem jāveltī vismaz tikpat liela uzmanība kā Satversmes 8.nodaļai, kuras saturs tika rūpīgi izstrādāts vairāku gadu garumā un kura uzskatāma par daudzu juristu un politiķu neatlaidīga darba augli.

Pašreizējā situācija

Kā notiktu ES iestāšanās uzaicinājuma apstiprināšana Latvijā, ja Latvijai būtu iespēja pievienoties Savienībai jau šodien un nekādi grozījumi netiktu izdarīti? Satversmē Latvijas iestāšanās pārnacionālās organizācijās īpaši nav noteikta. Tāpēc secinājumi par to ir jāizdara no Satversmes vispārīgām normām un kopsakarībām.

Svarīgākā no šīm vispārīgajām normām ir Satversmes 2.pants par to, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Šī pamatpremisa rada divus būtiskus jautājumus. Pirmais no tiem: vai iestāšanās ES ir uzskatāma par Latvijas tautas kā suverēnās varas avota tiesību ierobežojumu?

Uz šo jautājumu var atbildēt apstiprinoši — iestāšanās ES ierobežo Latvijas tautas kā suverēnās varas avota tiesības, jo, kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija deleģēs daļu no savas valsts varas suverenitātes ES institūcijām.