Lai arī iecerētos grozījumus Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, tomēr vēl arvien ir daudz diskutablu jautājumu un risināmu problēmu saistībā ar TP izveidošanu. Tas arī tika atzīts Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 13. janvāra sēdē. Pirms otrā lasījuma Saeimā gaidāmas vēl plašas diskusijas par TP mērķi un funkcijām, sastāvu, resursiem utt. Arī grozījumu izstrādē līdz šim iesaistītās institūcijas ir apliecinājušas gatavību piedalīties turpmākā darbā un iesniegt priekšlikumus pirms otrā lasījuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19. februāris.

Uz pirmo lasījumu iesniegtie grozījumi vēl ir vērtējami un uzlabojami. Turpmāk netiks sniegta padziļināta analīze par tiem, bet gan tiks izklāstīti būtiskākie grozījumu noteikumi un norādīts uz iespējamiem problēmjautājumiem.

Eiropā nav vienota TP modeļa. Katrā valstī TP ir veidota, ņemot vērā ne tikai starptautiskos ieteikumus, bet arī nacionālās īpatnības. Piemēram, dažās valstīs TP ietver ne tikai tiesnešus, bet arī prokurorus. Tomēr pastāv vadlīnijas, kuras tiek rekomendētas visām valstīm.¹

Tieslietu padomes konstitucionālais statuss

Liela daļa Eiropas valstu TP pozicionē konstitucionālā līmenī, tādējādi stiprinot tās neatkarību² un atzīstot tās būtisko valstisko nozīmi. Piemēram, Slovēnijas konstitūcijas 131. pants, Horvātijas konstitūcijas 123. pants, Lietuvas konstitūcijas 112. pants, Portugāles konstitūcijas 220. pants.

Papildus likuma "Par tiesu varu" grozījumu projektam netiek plānots grozīt Latvijas Republikas Satversmi.

Tieslietu padomes mērķis

Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes atzinumā norādīts TP mērķis – stiprināt demokrātiju un nodrošināt līdzsvaru starp tiesu varu un pārējiem varas atzariem, kā arī veicināt tiesu efektivitāti, kvalitāti un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.

Iecerētajos grozījumos TP tiek definēta kā koleģiāla institūcija, kura iesaistās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Atkarībā no šī mērķa būtu arī nosakāms TP sastāvs un kompetence.

Tieslietu padomes sastāvs

Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome un Lietuvas Konstitucionālā tiesa³ ir atzinušas, ka TP ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras sastāvam būtu jābūt iespējami apolitiskam. Tai būtu jāsastāv no tiesnešiem un sabiedrības pārstāvjiem. TP ir jāiemieso tiesu varas autonomā pārvalde, ļaujot tiesnešiem izpildīt savus pienākums bez jebkādas likumdošanas un izpildvaras kontroles un bez neatbilstoša spiediena tiesu sistēmas iekšienē. Valsts vadītājs, valdības vadītājs vai ministrs nevar būt TP dalībnieks.⁴ Sākotnēji arī Lietuvā TP bija tieslietu ministrs un parlamenta deputāts. Tomēr konstitucionālā tiesa to atzina par antikonstitucionālu. Ar šādu sastāvu tiek deformēts varas dalīšanas princips.

Grozījumu projektā ir paredzēts, ka TP ar balsstiesībām būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī septiņi tiesneši. Tiesnešu konference pēc savas būtības ir TP leģitimācijas avots, jo atbilstoši iecerētajam grozījumu projektam no 11 TP balsstiesīgo locekļu skaita sešus ievēlē Tiesnešu konference no tiesnešu vidus. Papildus tam Augstākās tiesas plēnums ievēlē vēl vienu tiesnesi. TP darbā ar padomdevēja tiesībām varēs piedalīties tiesībsargs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs un Tiesu administrācijas direktors vai šo personu pilnvaroti pārstāvji, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji un Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus.

Pretēji Eiropas valstu praksei un rekomendācijām iecerētajā grozījumu projektā ar balsstiesībām TP ir tieslietu ministrs un Saeimas pārstāvis.

TP priekšsēdētājs būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs sasauc TP sēdi pēc savas iniciatīvas vai TP pastāvīgā locekļa (amatpersonas) ierosinājuma vai ja to pieprasa vismaz četri vēlēti TP locekļi. TP sēdes laiku un darba kārtību padomes locekļiem izziņo ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes. Līdz ar to TP netiek veidota kā institūcija, kura darbosies nepārtraukti un pastāvīgi.