30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)
Skaidrojumi. Viedokļi
Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu
1
Dr. iur.
Andrejs Judins
Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks 

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.*

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.*

Sabiedrībai nav jāskaidro, kāpēc kriminālā represija ir piemērojama par laupīšanas vai slepkavības izdarīšanu. Savukārt valsts simbolu zaimošana ir viens no tiem nodarījumiem, kura kriminalizācija ne vienmēr un ne visiem ir saprotama, it īpaši ievērojot faktu, ka līdz šim par valsts simbolu zaimošanu tika sodīti nevis Latvijas Republikas nīdēji, kuri zaimojuši valsts karogus, protestēdami pret valsts neatkarību, bet apolitiski noskaņotie Latvijas pilsoņi un ārvalstnieki, kuru nodarījumu objektīvā puse vairāk atbilst huligānismam.

Atbildība par valsts simbolu zaimošanu ir paredzēta Krimināllikuma 93. pantā. Par sodāmu šis nodarījums tika atzīts arī Latvijas Kriminālkodeksā un Sodu likumā. Saskaņā ar 1933. gada Sodu likuma 116. panta pirmo daļu ar cietumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem varēja sodīt personu, kura atklāti nogānījusi Latvijas valsti, valsts himnu vai uzliktu valsts ģerboni vai valsts karogu. Ja šāds nodarījums tika izdarīts pūlī, saskaņā ar Sodu likuma 116. panta otro daļu vainīgo varēja sodīt ar cietumsodu uz laiku līdz vienam gadam 1 . Kopš 1966. gada atbildība par valsts simbolu apgānīšanu (vēlāk – valsts simbolu zaimošanu) tika paredzēta Latvijas Kriminālkodeksa 183.2 pantā.2

Par valsts simbolu zaimošanu notiesāto personu skaits ir samērā neliels, tomēr minētais Krimināllikuma pants ir praktiski piemērojams – katru gadu tiesas piespriež sodu dažiem cilvēkiem, kuri zaimojuši valsts simbolus. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas un Tiesu informācijas sistēmas statistikas datiem laikā no 1995.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
???
8. Novembris 2010 / 03:11
0
ATBILDĒT
Vai tad svarīgāk par izgatavošanas materiālu nav tas, vai persona to uztver kā karogu?

Ja atmiņa neviļ, vēstures laikā par karogiem bieži vien noderēja jebkas, kas kaut ko simbolizēja. Atcerēsimies kaut vai stereotipisko balto kreklu koka kāta galā, kas aizstāj balto padošanās karogu.



Domājams, ka kādos pasākumos izmantoti papīra karodziņi ir atzīstami par karogiem, kamēr to pamatmērķis ir tos izmantot kā karogus, nevis, piemēram, kā dekorācijas vai reklāmas nolūkā izmantotas lietas.

Lieta atzīstama par simbolu, kamēr tā kaut ko simbolizē (vizuāli atšķiras) un kamēr personas to uztver kā simbolu(gluži kā ar paražām - kamēr personas to uzskata par sasitošu tā ir spēkā)
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties