10. Novembris 2020 /NR. 45 (1155)
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu
1
Dr. iur. cand.
Evija Novicāne
Zvērināta advokāte ZAB "Novius" 

Atsaucoties Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta rakstā paustajam aicinājumam papildināt viņu argumentāciju un mainīt šā brīža valdošo uzskatu par Komerclikuma 172. panta sestās daļas iztulkošanu, autore šajā rakstā sniedz savu redzējumu par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu.

2020. gada 27. oktobrī "Jurista Vārds" publicējis Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta rakstu "Par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa juridisko dabu".1 Minētajā rakstā autori snieguši izvērstus motīvus par to, kādēļ Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktais termiņš prasības celšanai pret valdes locekli nebūtu traktējams kā prekluzīvs termiņš, kā arī pauduši nostāju, ka šis termiņš būtu uztverams kā mudinājums attiecīgajai sabiedrības institūcijai iekļauties minētajā termiņā un veikt visas nepieciešamās darbības sabiedrības prasības celšanai.

Atsaucoties J. Kārkliņa un E. Branta rakstā paustajam aicinājumam papildināt viņu argumentāciju un mainīt šā brīža valdošo uzskatu par Komerclikuma 172. panta sestās daļas iztulkošanu, autore šajā rakstā sniedz savu redzējumu par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā termiņa juridisko dabu.2 Ņemot vērā, ka Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteikto termiņu nevar pilnvērtīgi iztirzāt atrauti no prasības pēc dalībnieku sapulces lēmuma, autore rakstā analizē dalībnieku sapulces lēmuma ratio legis, kā arī lēmuma saturu un pieņemšanas kārtību.

 

I. Dalībnieku sapulces lēmuma ratio legis

Atbilstoši Komerclikuma 172. panta pirmajai daļai, 210. panta pirmās daļas 7. punktam un 268. panta pirmās daļas 4. punktam jautājuma izlemšana par prasības celšanu pret valdes locekli ietilpst dalībnieku (akcionāru) sapulces kompetencē. Tādējādi secināms, ka Latvijā jautājumā par prasības celšanu pret valdes locekli prioritāra nozīme ir piešķirta dalībnieku (akcionāru) gribai. Tomēr būtiski atzīmēt, ka prasība pēc dalībnieku sapulces lēmuma nav absolūta. Kā izņēmums minama dalībnieku mazākuma vai kreditora prasība sabiedrības labā, kā arī maksātnespējas procesa administratora prasība pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
13. Novembris 2020 / 09:31
0
ATBILDĒT
Ja pamatmērķis ir interešu konflikta novēršana, vai dalībnieku sapucles lēmuma (ar kuru atbalstīta prasīabs celšana) atcelšana (piemēram, procesuālu pārkāpumu dēļ) automātiski izbeidz prasību vai automātiski rada kategorisku pienākumu valdei atsaukt jau celto prasību? Vismaz gramatiski Komerclikums neparedz arī ekskluzīvu kompetenci lemt par jau celtas prasīabs atsaukšanu. Ja valde redz, ka prasība ir pamatota, vai tiešām tā nevar turpināt uzturēt prasību. ko tad godprātīgai valdei darīt, ja dalībnieki ir mainīgi vai ļoti svārstīgi un katrā sapulcē pieņems pretējus lēmumus. Vai nav tā, ka valdei pietiek ar vienreizēju akceptu, ka šādu prasību var celt (īpaši pret bijušajiem valdes locekļiem) un tālāk tā ir valdes kā izpildinstitūcijas atbildība kā sekmīgāk vadīt procesu.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties