16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kapitāla zaudēšana rada ienākumu no kapitāla pieauguma
3
Edgars Puriņš
Zvērināts advokāts, partneris ZAB "Reihmanis un partneri" 

Visticamāk, uz virsrakstā izteikto jautājumu ikviens pirmšķietami atbildētu noliedzoši, jo kapitāla zaudēšanas rezultātā kapitāla vairs nav, kur nu vēl tas pieaug, turklāt kapitāla zaudēšanas rezultātā acīmredzami rodas zaudējums, bet ne ienākums. Taču praksē, kad galvotājs spiests faktiski zaudēt kapitālu, lai izpildītu savas galvojuma saistības, galvotājam tiek uzlikts par pienākumu vēl maksāt nodokli par kapitāla zaudēšanu, kā arī par ienākumu no kapitāla pieauguma. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) piemērošanas problemātikai šādos gadījumos arī tiek veltīts šis raksts. Publiskās tiesības nodokļu jomā ir pakārtotas privātajām tiesībām, kad valsts ar publisko tiesību palīdzību vēlas aplikt ar nodokli kādus ienākumus, kas gūti konkrētu privāttiesisko attiecību rezultātā starp privātpersonām. Taču, lai publiskajās tiesībās, gan pieņemot likumus, gan vēlāk tos piemērojot, pareizi varētu noteikt ienākumu, kas gūts konkrētu privāttiesisko attiecību starp privātpersonām rezultātā, pareizi jāsaprot šo konkrēto privāttiesisko attiecību saturs un sekas. Izņēmums nav arī galvojuma saistības, uz kuru satura un izpildes seku civiltiesisko izpratni galvojuma saistību izpildes gadījumos ir balstāma gūtā ienākuma konstatēšana un aplikšana vai neaplikšana ar nodokli publiskajās tiesībās.

Galvojuma saistību izpildes civiltiesiskā izpratne

Galvojuma līgumam kā apņemšanās darījumam raksturīgs, ka tā noslēgšana pati par sevi vēl nerada otrai personai apsolīto lietu tiesību automātisku pāreju. Apsolītās lietu tiesības otra puse iegūst tikai trešās personas citu saistību neizpildes gadījumā. Tā kā galvojums pēc Civillikuma ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, galvojuma saistība nav patstāvīga saistība. Tai nepieciešama galvenā saistība jeb galvenais parāds, kuru nodrošina šis galvojums. Vairumā gadījumu ar galvojumu tiek nodrošinātas kādas trešās personas jeb aizņēmēja aizdevuma saistības pret kredītiestādi. Tāpat praksē pats galvojums parasti tiek pastiprināts ar ķīlas tiesībām (hipotēku) uz galvotājam piederošu nekustamo īpašumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kaspars
20. Oktobris 2018 / 17:07
0
ATBILDĒT
Gribētos tomēr izteikt vairākas piezīmes/replikas par rakstu, jo manā skatījumā viņā ir vairākas nepilnības:
1) par galvojuma saistību izpildes sadaļu - kāpēc šajā sadaļā nav norādīts uz to, ka galvotājam ir regresa tiesības pret kredīta ņēmēju par izpildīto galvojumu? Saprotu, maksātnespējas gadījumā tāda iespēja būtu, bet nevienā raksta vietā tas nav norādīts!
2) par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 10.1punktu (pēc raksta, jo likuma grozījumos ir norādīts, ka tā ir daļa) piemērošanu. Kāpēc rakstā nav norādīts, ka šai normai likumdevējs nav piešķīris atpakaļejošu spēku? Proti, ka uz šo normu persona var atsaukties uz darījumiem, kas ir noslēgti no 2015.gada 3.jūnija?
3) Par Augstākās tiesas spriedumu lietā Nr. SKA-431/2015. Rakstā iekļautā norāde/pārmetums par normas (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 10.1 punktu) nepiemērošanu. Administratīvā procesa likuma 347.panta pirmā daļā ir noteikts: iesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma tiesiskumu pārsūdzētajā daļā attiecībā uz administratīvā procesa dalībnieku, kas spriedumu pārsūdzējis vai kasācijas sūdzībai pievienojies, un argumentus, kuri minēti kasācijas sūdzībā. Iepazīstoties ar šo sprieduma aprakstošo daļu es kasācijas sūdzības argumentu atreferējumā neredzēju argumentu par tiesību normu, līdz ar to ir jautājums - kā autors izsakot pārmetumu redzēja tiesas rīcību?
Kaspars > Kaspars
21. Oktobris 2018 / 11:49
1
ATBILDĒT
Plus vēlētos izteikt vēl šādas atziņas/piezīmes rasta autoram:
1) sadaļā "Tiesas izpratne par galvojuma saistību izpildi". Pirmkārt, vai viens spriedums parāda visas tiesas nostāju? Ja autoram ir zināmi citi gadījumi, tad kāpēc tie netika vērtēti raksta ietvaros?
Otrkārt, vēlētos sniegt komentāru par šo:
"Nevar piekrist tiesas nostājai, ka nav nozīmes, kādu saistību rezultātā pirkuma maksa ir tikusi pārskaitīta citai personai, jo jebkurā gadījumā tā esot bijusi personas brīva griba iesaistīties šādos darījumos. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka personas tiesību un brīvas gribas apjoms galvojuma un ķīlas līguma slēgšanas brīdī ir atšķirīgs no pirkuma slēgšanas brīža, kad personas tiesības un brīva griba ir aprobežota ar ķīlas ņēmējam nodotajām tiesībām izlemt, vai un par cik pārdot galvotāja ieķīlāto nekustamo īpašumu, kā arī kādiem mērķiem izlietojama pirkuma maksa galvoto saistību apmērā."
Kāpēc autors (kurš pats pārmet tiesai pārāk mazu iedziļināšanos darījuma ķēdē) vēlas norādīt, tikai uz gala rezultātu (proti, uz īpašuma pārdošanu), bet nevēlas norādīt uz būtisku aspektu, ko visdrīzāk tiesa arī domāja, proti, ka persona pati piekrita galvot par citas personas saistībām, līdz ar to pati uzņēmas risku, ka viņas īpašumu varētu atsavināt. Tāpēc rodas jautājums autoram - kāpēc netika analizēts arguments, ka persona pati piekrita galvot (par citas personas saistībām!), tā vietā ieņemot "raudulīgu" pozīciju, ka lūk vēršot prasījuma tiesības, persona vairs nevar neko izdarīt un viņa lūk kaut kam tādam nav piekritusi. Viņa piekrita, kad sniedza galvojumu, jo personai bija pirms galvojuma jāapzinās, ka tas nav ķeksīša pēc, bet ka tās ir nopietnas saistības, līdz ar to, tā bija personas brīva griba iesaistīties šādos darījumos!
2) Man personiski nav saprotams, kāpēc raksta autors savā rakstā neanalizē ienākumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas normām, bet tā vietā cenšas iziet caur mistisku normu par citiem ienākuma avotiem, kas nav regulēti konkrētajā likumā.
Cik es saprotu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" būtību, tad atsavinot nekustamo īpašumu ir jāpiemēro šī likuma 8.panta trešā daļas/punkta 11. punktu, kurā noteikts, ka "ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.9 pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi". Likuma 9. pantā ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad personai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tanī skaitā autora norādītā norma, kas stājās spēkā 2015.gada 3.jūnijā. Tas tā pārdomām.

Tāpat ļoti gribētos dzirdēt autora skaidrojumu, kāpēc nevienā brīdī viņš nepieskārās tāda jautājuma analīzei, kā prasījuma tiesības pret parādnieku (proti, prasīt, lai šo naudas summu, ko samaksā galvotājs, parādnieks pēc tam atmaksā). Tāpat manā skatījumā personai, kura šādā gadījumā samaksā ienākuma nodokli, ir tiesības šo naudas summu atprasīt no kredīta ņēmēja (par kura saistībām pati persona piekrita galvot) kā zaudējumus.
Magone
16. Oktobris 2018 / 15:22
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos autoram.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties