Ārvalstu izpratne

Pētījumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo ekspertu sniegto informāciju, tiek analizētas 28 Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēmas un komerctiesību regulējums. Pētījumā tiek pašsaprotami secināts, ka visās dalībvalstīs valdes locekļu pienākumi primāri ir attiecināmi uz juridiskajiem valdes locekļiem (angļu val. – de jure directors), proti, personām, kas atbilstoši attiecīgās valsts komerctiesību regulējumam ir likumīgi ieceltas par valdes locekļiem. Informācija par kapitālsabiedrību juridiskajiem valdes locekļiem, iecelšanu amatā, atbrīvošanu no amata un pārstāvības tiesībām atbilstoši Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam² visās dalībvalstīs tiek arī publiskota ar komercreģistru starpniecību. Juridiskajam valdes loceklim ir visas komerctiesībās paredzētās privilēģijas, tiesības, pienākumi un atbildība.

Vienlaikus lielākajā daļā dalībvalstu tiek atzīts, ka noteiktās situācijās juridiskajiem valdes locekļiem paredzētie pienākumi un atbildība ir attiecināmi arī uz citām personām, kuru tiesiskā saikne ar kapitālsabiedrību ir līdzīga. Pamatojoties uz doktrīnas atziņām un arī atsevišķu dalībvalstu tiesu praksi un tiesisko regulējumu, Pētījumā tiek izdalīti šādi tipiskākie gadījumi: 1) faktiskais valdes loceklis – persona, kura rīkojas kā valdes loceklis, lai arī nav likumīgi par tādu iecelta. Ar faktisko valdes locekli tiek aptvertas divas situācijas. Pirmā situācija – ievēlēšanas process valdes locekļa amatā ir bijis defektīvs, proti, viens vai vairāki formālie kritēriji nav izpildīti. Nereti kapitālsabiedrība un pati persona uzreiz neuzzina par šādiem ievēlēšanas defektiem, tāpēc persona sevi uzskata par pilnvērtīgu valdes locekli un attiecīgi veic savus pienākumus. Otrā situācija attiecas uz gadījumiem, kad nemaz nav bijis oficiāls mēģinājums šo personu ievēlēt par valdes locekli, tomēr persona gan iekšējās kapitālsabiedrības lietās, gan uz āru prezentē sevi kā valdes locekli un faktiski veic visas valdes locekļa funkcijas; 2) ēnu valdes loceklis ir persona, kas rīkojas slēpti (turas ēnā). Persona necenšas pasniegt sevi kā valdes locekli, tomēr faktiski tai ir būtiska loma un ietekme visos kapitālsabiedrības lēmumos un tās vadībā. Pētījumā secināts, ka nav vienotas izpratnes par ēnu valdes locekli, kā arī dalībvalstīs terminoloģiski nav skaidra dalījuma, kad pastāv faktiskā vai ēnu valdes locekļa priekšnoteikumi. Piemēram, Kiprā, Īrijā un Lielbritānijā pat likumos pastāv skaidrs nošķīrums starp šiem terminiem. Atsevišķās valstīs šāds iedalījums pastāv tikai doktrīnā. Savukārt lielākajā daļā dalībvalstu (Austrija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Malta, Zviedrija, Nīderlande, Portugāle un Rumānija) ar terminu "faktiskais valdes loceklis" tiek aptverts arī ēnu valdes locekļa institūts, jo likumos, doktrīnā vai tiesu praksē ar faktisko valdes locekli saprot ikvienu personu, kas nav oficiāli ievēlēta un reģistrēta komercreģistrā, bet būtiski īsteno vai ietekmē valdes darbu.