26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata
15
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja 

Konsultējot klientus – zemes īpašniekus par to tiesībām saņemt zemes nomas maksu no zemes lietotājiem, pēdējā laikā birojā esam saņēmuši vairākus jautājumus saistībā ar noilguma institūta piemērošanu attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām.

Lai arī līdz šim nekad noilguma jautājums nav radījis diskusijas tiesību normu piemērotāju starpā, gada sākumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Tieslietu ministrija, reaģējot uz atsevišķu zemes īpašnieku pretenzijām attiecībā uz gandrīz desmit gadus vecu zemes nomas maksas parādu piedziņu, sniedza skaidrojumus, kas, būdami iekšēji pretrunīgi, ir radījuši jaunu pseidoproblēmu zemes piespiedu nomas jautājumos. Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, neskatoties uz likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 13. panta trešajā daļā noteikto ekskluzīvo tiesas kompetenci strīdu risināšanā starp zemes un ēkas īpašniekiem, ir pieņēmis lēmumus šajā jautājumā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumi vēl spēkā nav stājušies un, cik zināms autorei, ir apstrīdēti likumā noteiktajā kārtībā, tomēr noilguma piemērošanas jautājumu tie ir aktualizējuši.

Interesentiem, kuriem nepieciešama ātra atbilde: prasījumiem, kas izriet no zemes t.s. piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, nav piemērojams komerctiesiskais noilgums, ja vien nav noslēgts rakstveida līgums, šīs attiecības regulē Civillikums, nevis Komerclikums, un turpmākajā rakstā paskaidrošu, kāpēc.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
30. Septembris 2017 / 17:31
1
ATBILDĒT
Visbeidzot, arī no komertiecību filosofijas aspekta ir grūti iedomāties situāciju, ka komersants ienākumus (peļņu) varētu gūt jebkādā citā veidā, kā vien slēdzot komercdarījumus.
Armands
30. Septembris 2017 / 17:26
3
ATBILDĒT
Konkrētajā gadījumā kritiski ir vērtējams autores viedoklis, ka nomas tiesiskās attiecības starp zemes īpašnieku (komersantu) un ēkas īpašnieku nav uzskatāmas par komercdarījumu, jo iztrūkst zemes īpašnieka un ēkas īpašnieka griba stāties šajās nomas tiesiskajās attiecības.
Pirmkārt, kā zināms, pēc LR neatkarības atjaunošanas zemes reformas ietvaros īpašuma tiesības tika atjaunotas tikai fiziskajām personām (ar atsevisķiem izņēmumiem attiecībā uz juridiskajām personām). Tātad komersants šāda veida zemes īpašumus nevarēja iegūt īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā zemes reformas ietvaros. Komersants šādus zemes īpašumus vienmēr ir ieguvis no sākotnējiem zemes īpašniekiem uz brīvprātīgi noslēgtu darījumu pamata. Tātad komersants šādus zemes īpašumus ir ieguvis, brīvi izsakot savu gribu.
Otrkārt, komersants, pieņemot, ka tas ir konkrētās komercdarbības jomas profesionālis, iegādājoties šāda veida zemes īpašumus, ir apzinājies visus faktiskos un tiesiskos apstākļus saistībā ar šāda veida zemes īpašumiem. Citiem vārdiem, komersants šādus zemes īpašumus ir iegādājies apzināti, saprotot, ka šo īpašumu nevarēs izmantot nekādā citā veidā kā vien saņemt likumā noteikto nomas maksu. Faktiski šādos gadījumos komersants iegādājās nevis pašu zemes īpašumu, bet gan likumā noteiktās tiesības prasīt no ēkas īpašnieka likumā noteikto nomas maksu.
Treškārt, diez vai var teikt, ka konrētajā gadījumā bez jebkādas ievērības būtu atstājams fakts, ka komersants šādus zemes īpašumus ir iegādājies uz brīvi noslēgtu darījumu pamata, tā vietā aprobežojoties tikai ar jaunā zemes īpašnieka (komersanta) un ēkas īpašnieka tiesisko attiecību rakstura izvērtējumu. Komersantam noslēdzot darījumu par šāda veida zemes īpašumu iegādi, šī zemes iegādes darījuma obligātās, nepieciešamās un no likuma izrietošās sekas ir tiesības saņemt nomas maksu no ēkas īpašnieka. Tātad komersantam ir bijusi izvēles tiesības tiesība (gribas izteikuma brīvība) stāties vai nestāties šajās nomas tiesiskajās attiecībās (iegūt vai neiegūt tiesības prasīt nomas maksu). Citiem vārdiem, komersants, brīvi izsakot gribu iegādāties šādus zemes īpašumus, vienlaikus ir izteicis brīvu gribu stāties nomas tiesiskajās attiecības ar ēkas īpašnieku un saņemt no tā nomas maksu.
Armands
29. Septembris 2017 / 21:39
1
ATBILDĒT
Kopumā argumentēts viedoklis, tomēr nevaru piekrist autores viedoklim raksta sākumā, ka konkrētajā gadījumā jautājums par Komerclikuma noilguma termiņa piemērošana vispārējā noilguma termiņa vietā ir pseidoproblēma. Patiesībā tas ir interesants juridisks jautājums, uz kuru atbildes, acīmredzot, tiks meklētas ne tikai civilprocesa, bet arī administratīvā procesa ietvaros.
Viens no maniem pretargumentiem autores viedoklim, ka piespiedu noma nav atzīstama par komercdarījumu, ir tas, ka, gadījumos, kad zemes īpašnieks ir komersants (PVN maksātājs), nomas maksa tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (skatīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 14.punkta c) apakšpunktu). Saskaņā ar minēto PVN likuma normu pakalpojumu sniegšana ir DARĪJUMS, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu (DARĪJUMU) uzskata arī lietu nomu. Jāuzsver, ka PVN likums atsevišķi neizdala lietas nomu (DARĪJUMU) uz likuma pamata un uz līguma pamata. Lietas noma kā likuma, tā līguma gadījumā tiek uzskatīta par darījumu (pakalpojuma sniegšanu), un ir apliekama ar PVN.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties