2017. gada 8. jūnijā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā ar 56 deputātu balsīm nolēma pieņemt skandalozo likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā",1 atbilstoši kuriem par kredītiestādes likvidatoru/administratoru nevarēs kļūt, ja likvidatora/administratora kandidāts pēdējo divu gadu laikā ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamās kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi.
Minētie grozījumi būtiski sašaurina personu loku, kuri var pretendēt uz vakanto likvidatora/administratora amatu kredītiestādes likvidācijas/maksātnespējas procesā, jo grozījumi paredzēti tieši Kredītiestāžu likuma2 132.pantā un 132.1 pantā, kuros attiecīgi noteikti ierobežojumi likvidatora un administratora amatam.
Salīdzinot Maksātnespējas likuma subjektiem piemērojamo maksātnespējas procesu ar kredītiestādes likvidāciju/maksātnespēju, jāatzīst, ka procesa komplicētības ziņā spēkā esošā Kredītiestāžu likuma redakcija neveicina kredītiestādes likvidācijas/maksātnespējas procesa efektivitāti un objektivitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
