7. Marts 2017 /NR. 10 (964)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtās daļas piemērošanu
13
Mg. iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Raksta autors neapšauba tiesu neatkarības principu, kas ir nostiprināts likumā "Par tiesu varu",1 un pilnībā to respektē, tomēr jebkura jurista tiesības ir izvērtēt un paust savu viedokli, tajā skaitā nedaudz kritisku, arī par spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

2016. gada 28. decembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments pasludināja lēmumu lietā Nr. SPC-21/2016.2 Šajā lietā Augstākās tiesas Civillietu departaments izskatīja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas rajona tiesas 2016. gada 2. februāra un 2016. gada 24. februāra lēmumiem. Augstākās tiesas Civillietu departaments nolēma protestu noraidīt.3

Rīgas rajona tiesa ar minētajiem lēmumiem bija noraidījusi parādnieka identiskus pieteikumus par saistību procedūras izbeigšanu (dzēšot atlikušās saistības) un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Kā galvenais motīvs šādu lēmumu pieņemšanai tika norādīts it kā konstatētais fakts par to, ka parādnieks saistību dzēšanas procesa ietvaros kreditoriem ir veicis maksājumus, kas ir mazāki par noteikto minimumu, proti, vienu trešdaļu no parādnieka ienākumiem. Parādnieks pieteikumos norādīja, ka saistību dzēšanas procedūras laikā ir guvis ienākumus 16 518, 93 eiro apmērā (bruto), to neto apmērs ir 11 836,47 eiro, no kā attiecīgi viena trešdaļa 3945,39 eiro apmērā ir novirzīta kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Visai pamatoti varētu rasties jautājums – kas tad ir bijis par pamatu tam, lai Augstākās tiesas Civillietu departaments protestu noraidītu?

Atbilde uz šo jautājumu neapšaubāmi būtu jāmeklē arī Maksātnespējas likumā.4 Jo, kā zināms, pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtisks materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpums.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
govs
13. Marts 2017 / 15:07
0
ATBILDĒT
Kur jums laiks un gribēšana šitos palagus bez maksas rakstīt?!
Magone
7. Marts 2017 / 13:57
2
ATBILDĒT
Gribēju piebilst, ka patiesībā jau apsveicu Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešus. Es arī tā būtu lēmusi, lasot Maksātnespējas likuma normas. Turklāt mana pieredze ir tāda, ka Rīgas rajona tiesā strādā tiesneši, kas saprot maksātnespējas lietas un nav "iestājušies parādnieku aizsardzības biedrībā" kā, piemēram, Maksātnespējas administrācija jeb Aģentūra.
ZAB Amicus Curiae SIA > Magone
23. Marts 2017 / 20:25
1
ATBILDĒT
Visu cieņu, bet šoreiz nevaram Tev pievienoties. Ir valstis, kurās nodokļi pārsniedz 2/3 no brutto ienākuma (un mūsu parādnieks, kuram maksātnespējas process noris Latvijā, var strādāt arī šajās jurisdikcijās). Maksātnespējas likuma mērķis jeb ratio legis nav nomērdēt parādnieku bada nāvē, bet gan motivēt viņu strādāt, pelnīt un atgriezties darba tirgū vai uzņēmējdarbības vidē.
Nu nevar pienākums būt atkarīgs no nodokļa samaksas kārtības, proti, ja ienākums ir virtuāls un vice versa, ja nodoklis tiek iemaksāts saņēmēja kontā (kā PVN, ja konkrētajai precei vai pakalpojumam nav reversais).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
28. Marts 2017 /NR. 13 (967)
Vēlreiz par tiesas brāķi
34
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties