22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)
Redaktora sleja
Tiesību piemērotāja virsvadība pār likumu
5

Par godu Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu desmitgadei 14. aprīlī Augstākā tiesa rīkoja konferenci "Tiesas juridiskās kultūras telpā" (šajā "Jurista Vārda" numurā iespējams lasīt apskatu par konferenci), kuru atbalstīja Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un žurnāls "Jurista Vārds".

Konferencei izvēlētā tēma ir ārkārtīgi svarīga. Pagājuši laiki, kad jādiskutē par normatīvo regulējumu un tā neprecizitātēm. Tiesību piemērotājam ir izšķirošā loma taisnīguma nodrošināšanā. Godīgs un gudrs tiesību piemērotājs ar tiesību normu interpretācijas vai tiesību tālākveidošanas metodēm arī neprecīzi uzrakstītu likumu spēj piemērot tādā veidā, lai konkrētajai faktiskajai situācijai atrastu taisnīgu risinājumu, savukārt negodīgs vai nezinošs tiesību piemērotājs sabojā pat izcilu likumu. Tādējādi ilgtspējīgu risinājumu var nodrošināt, pilnveidojot valsts pārvaldes cilvēkresursus. Tieši tiesību piemērotājam, nevis likumam ir izšķiroša nozīme taisnīguma nodrošināšanā.

Praksē tomēr vairāk tiek domāts par likumiem. Likumdevējs ar jaunām vai papildu norādēm cenšas ievirzīt tiesību piemērotāju un praksi noteiktā virzienā, kad rodas problēmas. Tiek aizstāta tiesību piemērotāja domāšana un dzinulis pašam ar tiesību normu interpretācijas vai tiesību tālākveidošanas metodēm rast risinājumu.

Atbilstoši SKDS 2013. gada aptaujas datiem 58% Latvijas iedzīvotāju domāšana prasa mazu vai nekādu piepūli un tikai 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašam jārūpējas par savu veselību, bet 40% uzskata, ka tas jādara valstij.

Likumdevēja paternālisms attiecībās ar valsts amatpersonām slāpē tiesību piemērotāju nepieciešamību pilnveidot savas prasmes. Rezultāta sasniegšanas ziņā likumu grozīt ir vieglāk, ātrāk un prognozējamāk, nekā vairot tiesu un valsts pārvaldes darbinieku spēju patstāvīgi atrisināt problēmas.

Tomēr vieglākais ceļš ne vienmēr ir ilgtspējīgākais. Panākumu atslēga jāmeklē izglītības un tālākizglītības sistēmā. Pamatskolā un vidējās izglītības programmā jābūt Satversmes mācībai; Juridiskās fakultātes absolventiem jābūt ar noteiktu zināšanu un prasmju apjomu, kas jāpārbauda valsts eksāmenā; tiesu un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt iespējai tālākizglītības procesā gūt jaunākās atziņas tiesību teorijā un citos jautājumos.

Latvijas Tiesnešu mācību centra kopējais budžets 2012. gadā bija 211 572,50 eiro jeb apmēram 418,32 eiro, rēķinot uz vienu Latvijas tiesnesi. Summa būtu vēl mazāka, ja to "sadalītu" arī uz tiesu palīgiem, tiesas sēžu sekretāriem un tiesu kanceleju darbiniekiem.

Valsts administrācijas skolas kopējais budžets 2012. gadā bija 409 556,58 eiro jeb apmēram 35,57 eiro uz vienu Latvijas ierēdni.

Tiesu darbinieku un ierēdņu mācībām atvēlētie resursi Latvijā ir katastrofāli mazi. Tas nozīmē ievērojamu risku tiesību virsvadības principa īstenošanai valstī.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Tiesību piemērotāja virsvadība pār likumu. Jurista Vārds, 22.04.2014., Nr. 16 (818), 2.lpp.
VISI RAKSTI 22. Aprīlis 2014 /NR. 16 (818)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
25. Aprīlis 2014 / 20:01
0
ATBILDĒT
Pieļauju, ka ierēdņiem un tiesu darbiniekiem nepieciešama pastāvīga izglītošanās un prasmju papildināšana.
Ja agrāk tiesnesis labu tiesu darbinieku varēja iemainīt pret diviem tīrasiņu medību suņiem, tad tagad par pieredzējušu tiesu darbinieku, kam vairākas kampaņas aiz muguras, jau paģērē aizpērno kumeļu.
Notiek aktīva tiesu darbinieku piesaistīšana tiesu sastāviem, ir pat tiesneši, kas aizejot uz citu tiesu vai augstāku instanci, ņem līdzi tiesu darbinieku "dzimtā". Tieslietu ministrija I.Kucinas personā izdeva ediktu, ar kuru aizliedza tiesu darbiniekus ieķīlāt, paspēlēt kārtīs vai sakropļot.
Otrs edikts aizliedz agrāko praksi, kad uz ieslodzījuma vietām tika nosūtītas simpātiskākās tiesas sēžu sekretāres, lai nodrošinātu ieslodzīto cilvēktiesību aizsardzību. Tā teikt, cilvēkresursu plānošanas politika tiek mainīta un vērsta uz kvalitātes prasību nodrošināšanu.
Viktors
23. Aprīlis 2014 / 12:31
2
ATBILDĒT
"Godīgs un gudrs tiesību piemērotājs ar tiesību normu interpretācijas vai tiesību tālākveidošanas metodēm arī neprecīzi uzrakstītu likumu spēj piemērot tādā veidā, lai konkrētajai faktiskajai situācijai atrastu taisnīgu risinājumu".
AMEN!
"Tiesu darbinieku un ierēdņu mācībām atvēlētie resursi Latvijā ir katastrofāli mazi."
Pilnībā nepiekrītu! Tiesību normu saprātīgas piemēŗošanas aspekti personai ir jāpārzin jau uzsākot darbu gan valsts iestādē, gan tiesā! Kādēļ jāinvestē līdzekļi muļķu izglītošanā?? Lai nāk vietā jauni kadri, kas PROT pareizi strādāt!
gudrais
22. Aprīlis 2014 / 11:31
0
ATBILDĒT
iesās ir vismaz divu veidu palīgi - tiesnešu un pr-sēdētāju.
Ko kasies,Mazgudrais?T
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties