1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamo īpašumu apsaimniekotāju netaisnīgā tiesību normu iztulkošanas prakse
9
Mg.iur.
Zanda Dāvida
Patērētāju tiesību aizsardzības centra juriste 

Raksta mērķis ir piedāvāt tiesību piemērotājiem (īpaši apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem un izsolēs iegādāto nekustamo īpašumu īpašniekiem) un citiem interesentiem taisnīgu un godprātīgai darījumu praksei atbilstošu tiesību normu iztulkošanu un iniciēt nekustamo īpašumu apsaimniekotāju iedibinātās prakses maiņu. Tādējādi cerēts novērst gan izsolēs nopirkto nekustamo īpašumu jauno īpašnieku piespiešanu apmaksāt citas personas, proti, nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka, apsaimniekošanas pakalpojumu parādus, gan valsts iestāžu un tiesu noslogotību, skatot šādu pušu strīdus.

Raksta pirmajā daļā autore pēc iespējas plašāk apkopojusi un vispārinājusi praksē esošu strīdu apstākļus. Savukārt otrajā daļā ir aplūkots aktuālais tiesiskais regulējums, tiesību normu iztulkošanas problēmas kopsakarā ar līdzšinējo nekustamo īpašumu apsaimniekotāju praksi, kā arī sniegts autores viedoklis par kāzusā ietvertā strīda tiesisku un taisnīgu risinājumu.

Visbeidzot, raksta noslēgumā tiek sniegti secinājumi un piedāvāti risinājumi, lai novērstu pašlaik Latvijā plaši izmantoto, netaisnīgo un normatīvajiem aktiem neatbilstošo nekustamo īpašumu apsaimniekotāju praksi.

 

Kāzuss – strīda apstākļi

Izmantojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās iespējas, kāds patērētājs nolēma iegādāties nekustamo īpašumu izsolē. Turpmākais nekustamā īpašuma iegūšanas process no patērētāja puses labticīgi tika virzīts uz priekšu, cik vien ātri to atļāva tiesiskais regulējums un apstākļi.

2013. gada 20. septembrī tiesa pieņēma lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un patērētāja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. 2013. gada 1. oktobrī minētais lēmums stājās likumīgā spēkā. Taču faktiski tiesas lēmuma izpildu rakstu patērētājs varēja saņemt tikai 2013. gada 17. decembrī, jo nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks tiesas lēmumu pārsūdzēja. Tā kā pārsūdzība bija nepilnīga, tiesa bijušajam īpašniekam deva mēnesi laika, lai novērstu pārsūdzības (tas ir, blakus sūdzības) trūkumus, tas līdz tiesas noteiktajam datumam netika izdarīts. Tādējādi blakus sūdzība tika atzīta par neiesniegtu un lēmums stājās spēkā gandrīz divus mēnešu agrāk, nekā faktiski patērētājam bija iespēja saņemt lēmuma izpildu rakstu.

Tajā pašā dienā, kad patērētājs saņēma lēmuma izpildu rakstu, tas tika iesniegts zvērinātam tiesu izpildītājam ar lūgumu par patērētāja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. 2013. gada 19. decembrī nekustamais īpašums tika nostiprināts zemesgrāmatā uz patērētāja vārda, bet 2014. gada 6. janvārī patērētājs tika ievests nekustamā īpašuma valdījumā.

Pēc 2014. gada 6. janvāra, sazinoties ar nekustamā īpašuma apsaimniekotāju un izsakot vēlēšanos noslēgt apsaimniekošanas līgumu, patērētājam bija jāsaskaras ar apsaimniekotāja netaisnīgo tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi. Proti, apsaimniekotājs apsaimniekošanas līgumā iekļāva un pēc vairākkārtējiem patērētāja argumentētiem iesniegumiem atteicās izslēgt noteikumu, kas paredz patērētāja pienākumu veikt maksājumus par apsaimniekošanas, komunālajiem un papildu pakalpojumiem no dienas, kad likumīgi spēkā stājās tiesas lēmums, tas ir, no 2013.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 12:57
0
ATBILDĒT
Ir apsveicami, ka autore vērš uzmanību uz attiecīgo problēmjautājumu, kas ir saistīts ar to, ka Latvijā nav skaidrības par lietu un saistību tiesību atšķirībām. Izlasot rakstu, tā arī netapa skaidrs, kas, kad un kāda pamata rodas, it īpaši, radās jautājums, kāpēc jāanalizē tik plaši ieviešana valdījumā, ja tik un tā, kad jaunais īpašnieks ļaunprātīgi nepārņem valdījumu, viņam par komunālajiem būtu jāmaksā. Secinājums, ka komunālie pakalpojumi ir, pārfrāzējot autori, ir reālnastas, ir šaubīgs. Ja kāds bez manas ziņas un piekrišanas nodrošināja iespēju manā īpašumā lietot kādu pakalpojumu, tas un apstāklis, ka esmu valdītājs, pēc autores domām, ir pietiekams pamats, lai es acīmredzot rēķinu apmaksātu. Autores viedoklis, ka valdījums esot pamats, lai iekasētu no valdītāja maksu par pakalpojumiem, īsti neatšķiras no Rīgas ūdens vai Latvenergo pieejas. Ja es kā dzīvokļa īpašnieks ielaidu savu brāli padzīvot dzīvoklī, kamēr esmu atvaļinājumā, vai šis apstāklis uzreiz atbrīvo mani no pienākuma maksāt par pakalpojumiem? Domāju, ka nē, jo līgums ir noslēgts starp mani un pakalpojumu sniedzēju, bet pakalpojuma sniedzējam ir dziļi vienalga, vai pakalpojumu izmantoju es, brālis vai kāds cits, kam es to atļāvu darīt, kamēr es maksāju pēc līguma. Starp citu, CL vispār nelieto jēdzienu „likumīgais valdītājs”, kā to dara autore, tā vietā CL runā par tiesīgu valdījumu.
Ja mēs turpinām ar saistībām, CL 2086.p. paredz, ka pārdevumam izsolē pēc savām sekām ir tāds pats spēks kā parastam pārdevumam; no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un labumus (sal. arī CL 1478., 1479.p.), „par to parādnieks risku nest nevar, un viņam no šī brīža arī trūkst pamats iegūt lietas augļus un labumus.”
Pirms īpašuma korroborācijas un pat pirms nekustama īpašuma nodošanas, bet pēc pirkuma līguma noslēgšanas jaunais „ieguvējs” vēl nav juridiskais (liettiesiskais) īpašnieks pret trešajām personām(sal. CL 994.p.pirmā daļa), bet jau nes (reāl-)nastas un apgrūtinājumus (CL 864.p.). CL vēst. redakcija noteica, ka „uz lietu gulošās nastas, vai nu tās pastāv sabiedriskos nodokļos, vai citādās reālnastās, kā arī servitūtos, ķīlās vai citos tamlīdzīgos apgrūtinājumos, jānes lietas īpašniekam.” CL 863.-864.p. attiecas uz tādiem pienākumiem, kuri ir pēc savas dabas publiski, piemēram, jaunais ieguvējs nevar teikt, ka nezināja, ka jāmaksā nodokli par īpašumu, šajā sakarā CL 1262.p. paredz, ka nekustama īpašuma pārdošana izsolē neizbeidz uz to gulošo reālnastu.
Pakalpojumu sniegšana, kaut gan ir saistīta ar nekustamo īpašumu, ir saistību tiesība starp īpašnieku vai personu, kurai ir tiesības lietot dzīvokli kādu ierobežotu laiku, un pakalpojumu sniedzēju. Pēc vispārējā principa pakalpojumu sniegšana balstās uz saistībtiesiska darījuma, tāpēc darījums arī saista inter partes.
lalalala123 > Vetinari
1. Aprīlis 2014 / 14:03
0
ATBILDĒT
No minētā raksta ir saprotams, ka autore vērš uzmanību uz tiesību normu interpretāciju no apsaimniekotāja puses un nepastāvošo tiesu praksi, kas var atrisināt šo kāzusu.
Komentāra autors "Vetinari" nav izpratis raksta problēmu. Problēma pēc manām domām pastāv apstāklī, ka pakalpojumu sniedzēji savu prasījumu vērš pret jauno lietas ieguvēju, kaut lieta atrodas citas personas valdījumā, ar kuru pakalpojumu sniedzējam ir noslēgts līgums par pakalpojumu saņemšanu. CL 863.pants nosaka, ka persona, kas bauda lietas labumus, tai arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, tai skaitā, komunālie maksājumi.
Pēc manām domām jaunajam ieguvējam guļošās nastas un izdevumi uz īpašumu ir jānes, kad ir iegūtas pilnīgas varas tiesības(CL 927.pants). Lai iegūtu pilnīgas tiesības pār lietu jāizpildās diviem apstākļiem. 1. Tiesiskais pamats uz kā iegūtas īpašumtiesības un 2. koroborācija vai ieiešana valdījumā. Problēma pastāv tajā apstāklī, ka pakalpojumu sniedzējs nevērš piedzinu pret pret iepriekšējo lietas īpašnieku, jo parādu piedziņa lielākajā skaitā gadījumu ir nesekmīga.
Vetinari > lalalala123
1. Aprīlis 2014 / 16:26
1
ATBILDĒT
mana viedokļa būtība ir tāda, ka komunālie nav nastas, apgrūtinājumi vai lietai taisītie izdevumi, valdījuma esamībai vai neesamībai nav nekādas saistības ar pakalpojumu sniegšanu, tāpēc nepiekrītu rakstā piedāvātajam risinājumam.
CL 863.pantā nekur nav rakstīts, ka jāmaksā komunālie: "Kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi." Kur Jūs redzat komunālos pakalpojumus? Ja bijušais īpašnieks aizmirsa paziņot, ka pārvācas, tāpēc dzīvoklī, piemēram, vienu mēnesi varēja izmantot telekomunikāciju pakalpojumus, vai par to jaunajam īpašniekam jāmaksā, pat ja viņš to nezināja? Pēc Jūsu domām, jāmaksā. Atšķirībā starp, piemēram, ūdeni un Internetu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tāda, ka tehniski to ir grūtāk vai vispār neiespējami atslēgt, ja kas, bet pēc būtības abi pakalpojumi ir sniegti uz līguma pamata, savukārt valdījums pats par savi neietekmē pienākumu maksāt. Interesanti, kāds, pēc Jūsu domām, būs risinājums, ja, piemēram, kāda cilvēka vasarnīcā pa ziemu dzīvo bomži, viņiem arī ir valdījums, ļaunticīgs un prettiesisks, bet tomēr tas ir valdījums.
Likums jātulko sistēmā, tas izriet gan no teorijas, gan no CL 4.p. (Likuma noteikumi iztulkojami arī pēc likuma sistēmas ). Ja Jums nepatīk CL 2086.p. tas ir viens, bet kaut kas cits, ka tā ir spēkā esoša norma, tāpēc CL 863.pants jātulko kopsakarā ar CL 2086.p. Tas pats attiecas uz to, kā pāriet īpašums: , CL 992.p. skaidri pasaka, ka nekustama īpašuma valdījuma nodošana nav nepieciešama.
Pakalpojumu sniegšana kā saistība CL izpratnē ir saistīta ar īpašnieku, nevis īpašumu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Zemesgrāmatu likums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties