11. Decembris 2012 /NR. 50 (749)
Skaidrojumi. Viedokļi
SPRK institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē
Dace Cīrule
zvērināta advokāte 
Mg.iur.
Sandis Bērtaitis
Zvērināts advokāts 

Rakstā sniegts ieskats šā gada 29. novembrī publiskotā autoru pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" būtiskākajos secinājumos un piedāvātajos ieteikumos. Pētījumā no labas pārvaldības viedokļa analizēta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) institucionālā uzbūve un darbība elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē, aplūkojot arī tādus regulēšanas aspektus, kas nav nokļuvuši masu mediju dienas kārtībā, taču ir vienlīdz būtiski labas pārvaldības nodrošināšanai.

Rakstā ietverti arī secinājumi un ieteikumi, kas saistīti ar nepieciešamību veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ar citiem pētījuma secinājumiem un ieteikumiem, tajā skaitā par 2009. gada nogalē notikušo regulēšanas funkcijas centralizāciju, SPRK un Konkurences padomes funkciju savstarpējo saikni, kā arī tarifu noteikšanas kontroli, iespējams iepazīties tuvāk pētījuma pilnajā tekstā.1

 

1. Neatkarīgas iestādes statuss

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kopš 2011. gada 11. augusta SPRK vairs nav ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, bet gan institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts.2

Atbilstoši neatkarīgai iestādei izvirzītām prasībām3 SPRK (precīzāk – SPRK padome) ir neatkarīga likumā noteikto funkciju pildīšanā, tādēļ tai nav funkcionāli un institucionāli augstākas iestādes, kas, pretēji publiski paustiem argumentiem,4 nav uzskatāms par šķērsli pienācīgai SPRK funkciju izpildei.

Vienlaikus jāuzsver, ka pašlaik SPRK neatkarība ir atzīstama par formālu, bet ne par pietiekami attīstītu un nostiprinājušos pēc būtības. Šī iemesla dēļ SPRK ir pastiprināti jāstrādā pie savas institucionālās neatkarības stiprināšanas pēc būtības, lai ar laiku SPRK Latvijā, līdzīgi kā regulatori ārvalstīs, tiešām tiktu uztverts un vispārīgi atzīts par neatkarīgu iestādi, kas kompetenti, kvalitatīvi un bezpartejiski pilda savas funkcijas.

Tāpat SPRK neatkarības garantijas ir būtiski skatīt kontekstā ar politiskās ietekmes mazināšanu, pievēršot uzmanību gan iekšējo risku novēršanai, gan ārējās ietekmes mazināšanai. Tā kā sabiedrisko pakalpojumu regulēšana attiecas uz finansiāli apjomīgu summu apgrozību un politiski jutīgiem sociālajiem jautājumiem,5 regulēšanas darbības īpaši piesaista politiķu uzmanību, tādēļ SPRK neatkarības garantijām ir jābūt tādām, lai tā nenonāktu politisko procesu "slazdā". Tāpat papildu uzlabojumi īstenojami SPRK padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlasē, kā arī atklātības paaugstināšanā par SPRK darbību.

1.1. SPRK padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlase un darbība

Viens no aspektiem, kas saistīts ar SPRK neatkarības nodrošināšanu, ir tās padomes priekšsēdētāja un pārējo padomes locekļu atlase konkursa kārtībā.

LL.M Dace Cīrule, zvērināta advokāte birojā "Adversus"

Foto: no personīgā arhīva

Mg.iur. Sandis Bērtaitis, partneris, zvērināts advokāts birojā "Adversus"

Foto: Boriss Koļesņikovs

Mg.iur. Aiga Grišāne, juriste biedrībā "Sabiedrība par atklātību – Delna"

Foto: Boriss Koļesņikovs

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties