20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē
2
Mg.iur.
Arnis Buka
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma.

Raksts ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa veltīta ES Tiesas judikatūrai par attiecīgo jautājumu, sākot ar vispārīgu judikatūras apskatu saistībā ar jēdziena "dalībvalsts tiesa" interpretāciju, konkrēti pievēršoties dalībvalstu prokuroru iespējām lūgt sniegt prejudiciālo nolēmumu, savukārt raksta otrā daļa – Latvijas tiesību normām un to atbilstībai ES Tiesas judikatūrai.

 

1. ES Tiesas sniegtais vispārīgais skaidrojums jēdzienam "tiesa"

Analizējot, vai Latvijas prokurori var lūgt ES Tiesai sniegt prejudiciālo nolēmumu, vispirms ir jānoskaidro, kurām dalībvalstu institūcijām ES tiesības paredz iespējas vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. Nedz LESD 267. pants, nedz arī kāda cita norma ES primārajos tiesību aktos sīkāk neskaidro tieši prokuroru iespējas lūgt prejudiciālos nolēmumus.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
21. Novembris 2012 / 21:58
0
ATBILDĒT
Gribētos gan plašāku jēdziena „dalībvalstu tiesa” būtiskāko kritēriju izvērstāku skaidrojumu. Piemēram, tas pats prokurora priekšraksts par sodu, kura gadījumā neizpildīšoties kritērijs „tiesas jurisdikcijas obligātums”. Kas konkrēti ar to būtu saprotams? Ja process tiesā noritētu bez pierādījumu pārbaudes, vai tad arī obligātuma kritērijs nebūtu ievērots?
mja
20. Novembris 2012 / 12:17
0
ATBILDĒT
Būtu labs jautājums, kurš un kādā nolūkā izdomāja KPL 39.p. 3.daļu. Un, vai nebūtu jēdzīgāk visus vienotos procesuālos jautājumus regulēt atsevišķā NTA, ne atkārtot katrā likumā gandrīz identiski?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties