26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu prakse lietu tiesību jomā
15
Dr.iur.
Jānis Rozenfelds
zvērināts advokāts,
LU Juridiskās fakultātes profesors,
Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs 

Zemesgrāmatu aktu publiskā ticamība ir viena no jomām, kur tiesu prakse nav nostabilizējusies. Tiesu prakse spiesta risināt problēmas neatkarīgi no tā, vai zinātne tās risina. Mūsdienu latviešu juridiskajā literatūrā nav būtiski jaunu pētījumu par zemesgrāmatu ieraksta spēku, tā publisko ticamību un sekām. Lielākoties atrodami pirmskara tiesību zinātnes un prakses pārstāsti. Šīs iepriekš pastāvējušās prakses detaļas mēs neesam apzinājuši. Tādēļ nav zināms, vai tiesu kļūdas pastāvējušas bieži. Teorētiskajās nostādnēs pastāv viena interpretācija, kas atkārtojas vairākos, dažādos laikos izdotos komentāros. Šī iepriekšējā prakse balstās uz Latvijā pastāvošo nodošanas sistēmu. Šīs sistēmas pamatā ir divas darbības – atsavināšanas darījums un nodošana. Speciāls gadījums – nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, bet to aizstāj ierakstīšana zemesgrāmatā. Tātad nekustamā īpašuma nodošanas pamatā, tāpat kā kustamas lietas nodošanas gadījumā, ir atsavināšanas darījums, turpretim lietas nodošanu aizstāj ieraksts – publisks akts.

CL paredzētā nekustamā īpašuma atsavināšanas sistēma vistuvāk ir vācu sistēmai. Atsavināšanas darījums tiesības uz nekustamo īpašumu nepārnes uz ieguvēju, bet tikai rada saistību veikt jaunu nodošanas darījumu, kas izpaužas kā ierakstīšana zemes reģistrā (Eintragung), lai pārietu uz ieguvēju (BGB, 873.§).

 

Pirmskara prakse

Pirmskara tiesu praksē Latvijā tiesas nostādne bija šāda.

Ja atsavināšanas darījumam ir trūkumi, zemesgrāmatu akts neatspoguļo patieso juridisko situāciju. Taču, ņemot vērā šī akta publisko raksturu, attiecībā pret trešajām personām ieraksts zemesgrāmatā ir saistošs neatkarīgi no tā satura atbilstības patiesajam tiesisko attiecību raksturam. Turpretim tiešie darījuma dalībnieki atbild viens otra priekšā uz personisku prasījumu pamata. Par nepareizu tādēļ atzīts Tiesu palātas uzskats, ka atsavināšanas darījuma spēkā neesamība nekustamā īpašuma pārdevēja vājprātības dēļ izraisa arī visu nākamo zemesgrāmatu ierakstu atzīšanu par spēkā neesošiem uz tā pamata, ka tos veicis pircējs, kurš ieguvis nekustamo īpašumu uz šāda absolūti spēkā neesoša darījuma pamata.1

Atsavināšanas darījuma iekšējie trūkumi izraisa atšķirīgas sekas atkarībā no šo trūkumu rakstura. Ja atsavināšanas darījums ir absolūti spēkā neesošs darījums, īpašniekam, kas zaudējis savas īpašuma tiesības uz šāda darījuma pamata, ir vindikācijas prasība ne tikai pret savu kontrahentu, bet arī pret trešo personu, kas darbojusies ļaunā ticībā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
IJ
1. Novembris 2010 / 12:49
0
ATBILDĒT
Paldies komentētajiem, kas turpina normu analīzi arī komentāros, ļoti labi papildina rakstu.
J. Kolomijceva
1. Novembris 2010 / 10:37
0
ATBILDĒT
Paldies, es Jums piekrītu tajā, ka tādu secinājumu var izdarīt, apskatot tikai norādītos pantus.

Katrā gadījumā Latvijas CL nodala saistībtiesisko darījumu un nodošanas darījumu (CL 996.,1077.,2006.p.).

No 1077.,2006.p. un citiem pantiem izriet, ja nodošana nav spēkā, noteiktajos gadījumos atsavināšanas darījums tomēr paliek spēkā. Cits jautājums ir par to, vai pēc analoģijas nodošana var palikt spēkā, ja atsavināšanas darījums nav spēkā. Šajā sakarā vēršu Jūsu uzmanību uz CL 996. pantu, uz kuru norāda arī prof. Rozenfelds, („Nodošana, kas izdarīta maldoties par pašu nododamo lietu vai nodevēja īpašuma tiesību uz to, īpašuma pāreju nenodibina. Ja notikusi kāda cita maldība, īpašums gan uzskatāms par pārgājušu, bet nodoto priekšmetu var pieprasīt atpakaļ ar personisku prasību.”). CL 996. p. nav saskaņots ar CL 988. un 989. p., ja tos tulkot kā ir piedāvāts augstāk. No tā principā izriet, ja ir notikusi svarīga maldība, kuras dēļ saistībtiesiskais darījums nav spēkā esošs, tomēr šāda maldība nav CL 996. p. norādītā maldība, tad īpašuma tiesības pārgāja uz ieguvēju. Tādā veidā, kaut arī atsavināšanas darījums nav spēkā, nodošana ir spēkā vismaz CL 996. pantā noteiktajos gadījumos. Tālāk rodas jautājums, vai CL 996. p. ir izņēmums no kazuālās sistēmas, vai arī no CL 996. p. izriet, ka nodošana ir abstrakta?

Kodolīgi par CL regulējumu
30. Oktobris 2010 / 16:45
0
ATBILDĒT
No Civillikuma 988. panta secināms, ka nodošana ir tiesisks darījums, jo nodošanai nepieciešama abu pušu griba atdot un attiecīgi iegūt īpašumu. Pēc savas tiesiskās dabas nodošana ir kauzāls, nevis abstrakts darījums. Savukārt CL 989. p. paredz: "Lai nodošana būtu spēkā, tai vajadzīgs tiesisks pamats, kas tieši vērsts uz īpašuma atdošanu, bet tiesisks darījums, uz kuru īpašuma pāreja dibinās, nedrīkst būt ar likumu aizliegts." Tas nozīmē, ka nodošana nevar būt spēkā, ja spēkā nav tās pamatā esošais atsavināšanas darījums.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties