10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)
Diskusija
Cik personisks ir personas kods
Ilze Apine
oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” Attīstības un projektu vadības daļas vadītāja

Līdz šim ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par personas koda nozīmi fizisko personu datu aizsardzības jomā un tā lietošanu publiski pieejamos dokumentos. Neviennozīmīgi tiek vērtēts, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētajos Ministru kabineta rīkojumos par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā personām bez vārda un uzvārda tiek lietots arī personas kods. Tomēr diskusija ir bijusi fragmentāra. Nepieciešams apzināt valdošo uzskatu un veidot praksi, kas nodrošinātu publiski ticamu informāciju, no vienas puses, un netiktu pārkāptas datu aizsardzības normas, no otras puses.

Lai veiktu plašāku diskusiju par personas identificēšanu publiski pieejamos dokumentos, personas koda aizsardzības līmeni un lietošanu publiski pieejamos dokumentos, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju.

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone, savu viedokli pauda arī Datu valsts inspekcija.

Ekspertu diskusiju ievada VSIA "Latvijas Vēstnesis" komunikāciju vadītājas Ilzes Apines apskats par problēmām, kas saistībā ar personas datu aizsardzību identificētas, izdodot oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un uzturot tā elektronisko versiju www.vestnesis.lv, kā arī bezmaksas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv.

Cik personisks ir personas kods

Personas dati, oficiālā publikācija un internets, kas visu atvieglo un sarežģī

Latvija ir ceļā uz oficiālu elektronisko publikāciju.1 Faktiskā situācija jau vairākus gadus skaidri apliecina sabiedrības gaidas un pieprasījumu pēc elektroniskā vidē ērti un mūsdienīgi pieejamas valsts informācijas, lai gan šādā formātā tai šobrīd nav juridiski saistoša statusa. Oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskās versijas (www.vestnesis.lv) unikālo lietotāju skaits vidēji mēnesī svārstās no 23 000 līdz 24 500. Dinamiski pieaug ar e-versijas datu bāzi saistītā tiesību aktu vortāla www.likumi.lv lietotāju skaits, šā gada martā sasniedzot 121 000 (vidējais apmeklējumu skaits mēnesī – gandrīz 400 000). Oficiālās e-publikācijas ieviešanas priekšdarbi aktualizē nepieciešamību valsts līmenī argumentēti izdiskutēt jautājumu par personas datiem oficiālajā publikācijā (t.sk. tiesiskā pamata varbūtējām izmaiņām) un beidzot iegūt vienotu un skaidru izpratni par to publicēšanu "Latvijas Vēstnesī", bet tuvākajā nākotnē – oficiālā izdevuma interneta vietnē.

Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.2 Oficiālās publikācijas gadījumā diskusijas centrā galvenokārt ir jautājums par personas kodu publiskošanu. Arī visas ar personas datiem saistītās pretenzijas, ko oficiālais izdevējs – valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" – pēdējos gados saņēmis no fiziskajām personām, ir vērstas pret to, ka publicēts personas kods kā noteicošā personu identificējošā informācija. Adrese vai citi personas dati, kas identificē konkrētu personu, nav bijuši iedzīvotāju bažu iemesls.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem oficiālajā laikrakstā dati, kas satur personas kodus, tiek publicēti šādās publikācijās: 1) Ministru kabineta rīkojumos par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā un 2) valsts noteiktajos obligātajos sludinājumos/paziņojumos (piemēram, uzaicinājumos uz tiesu, paziņojumos par laulāto mantiskajām attiecībām u.c.). Piemēram, Ministru kabineta rīkojumi par pilsonības piešķiršanu tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā saskaņā ar likumu "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību".

 

Problēma ar e-versiju: pieprasījuma un tiesiskā pamatojuma konflikts

Oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis" dokumentus, kas satur personas kodus, publicē tāpat kā jebkuru citu valsts informāciju. Tādējādi problēma pastāv nevis laikraksta rīcībā, bet faktā, ka šī informācija Latvijā ir publiska pēc būtības. To paredz normatīvie akti, piemēram, iepriekšminētais likums, Komerclikums un citu likumu speciālās normas nosaka, kādos gadījumos informācija ir saistoša attiecībā uz trešajām personām pēc informācijas publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Datu valsts inspekcija, ar kuru oficiālais izdevējs ir konsultējies par personas datu apstrādi, atzinusi, ka informācijas publicēšanai oficiālajā laikrakstā tiesiskais pamatojums ir noteikts ar likumu. Šādos gadījumos personas datus ir atļauts apstrādāt, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 3. punktā noteikto tiesisko pamatu (datu apstrāde nepieciešama likumā noteikto pienākumu veikšanai). Tātad ir konkrēts mērķis, kam nepieciešama personas datu apstrāde. Personas kodus drīkst apstrādāt likuma 13.1 pantā minētajos gadījumos.

Taču, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības pēc valsts informācijas atbilstoši izpratnei par informācijas sabiedrības iespējām, "Latvijas Vēstnesis" ir pieejams arī internetā. Savulaik oficiālais laikraksts bija viens no pirmajiem izdevumiem mūsu valstī, kura saturu jau no 1996. gada varēja lasīt elektroniski. Tā kā tolaik Latvijā bija vāja izpratne par personas datu aizsardzību, jautājums par personas kodu publiskošanu internetā netika izdiskutēts (turklāt informācija bija pieejama vien autorizētiem lietotājiem, tātad ierobežotam lokam). Sekojot Eiropas Kopienā pieņemtai praksei un gatavojoties oficiālās e-publikācijas nodrošināšanai, oficiālais izdevējs ir atvēris brīvu pieeju laikraksta e-versijai – no 2007. gada izdevuma aktuālo laidienu un arhīvu ikviens interesents var lietot bez maksas. Sabiedrībā to aktīvi izmanto,3 pieprasījuma ziņā piešķirot e-versijas saturam dominējošo lomu.

Taču elektroniski publicētais "Latvijas Vēstneša" saturs nav oficiāla publikācija, tādēļ uz to nav nepārprotami attiecināms iepriekšminētais tiesiskais pamatojums personas datu apstrādei. Līdz ar to e-versija (www.vestnesis.lv) atrodas pretrunīgi vērtējamā situācijā, un tā kļuvusi par iemeslu fizisko personu pretenzijām, kas vairumā gadījumu gan saistītas nevis ar personas datu atrašanos interneta vietnē www.vestnesis.lv, bet gan to izgaismošanos plašākā e-vidē (pārpublicēšanas vai publisko meklētāju darbības rezultāts).

 

Pagaidu praktiskais risinājums

Iepriekšējos gados apspriesti vairāki iespējamie praktiskie risinājumi, kā vienlaikus sabalansēt nepieciešamību elektroniski nodrošināt pilnvērtīgu oficiālā laikraksta saturu un rūpes par personas datu aizsardzību, piemēram, tika analizēti priekšlikumi slēgt pieeju daļai dokumentu (e-versijas lietotājs vairs neiegūtu pilnvērtīgu kopainu par "Latvijas Vēstneša" saturu) vai notušēt personas datus noteiktos dokumentu veidos ("Latvijas Vēstnesis" nav tiesīgs koriģēt/dzēst dokumentu saturu).

Šobrīd laikraksta e-versijas saturs ir identisks oficiālā laikraksta saturam (t.i., drukātai versijai). Taču oficiālais izdevējs ir darījis visu, lai nepārkāptu personas datu aizsardzības principus (personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā), tādēļ, izmantojot tehniskos risinājumus, ierobežojis e-versijā publicēto datu nokļūšanu un izgaismošanu citās sistēmās, tajā skaitā publiskos meklētājos. Piemēram, kopš 2008. gada pavasara publiskajiem meklētājiem, tajā skaitā "Google", pilnībā liegta laikraksta "Latvijas Vēstnesis" e-versijas satura indeksācija. Tas nozīmē, ka, izmantojot šo meklētāju, vairs nevar atrast jaunāko "Latvijas Vēstnesī" publicēto informāciju. Šāda risinājuma dēļ ir upurētas interneta lietotāju ērtības atrast jelkādu oficiālajā laikrakstā publicēto informāciju, ja vien to lokāli nemeklē "Latvijas Vēstneša" uzturētajā e-vidē. Piemēram, iedzīvotājs, kurš ikdienā nav www.vestnesis.lv lietotājs (iespējams, par tādu pat nezina), vēlas atrast sev aktuālos 2010. gada 16. jūlijā izsludinātos "Grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā". Viena no ierastām interneta lietotāja metodēm ir izmantot meklētāju "Google", kas šajā gadījumā par vietnes www.vestnesis.lv esamību klusēs un elektronisko dokumenta pirmavotu interesentam nepiedāvās. Faktiski oficiālā laikraksta e-saturs ir slēpts plašam interneta lietotāju lokam, kas interesējošo informāciju meklē ar publisko meklētāju palīdzību. Arī par to oficiālais izdevējs ir saņēmis asus pārmetumus, jo tā tiek ierobežota valsts informācijas pieejamība. Taču pagaidām "Latvijas Vēstnesis" to redz kā vienīgo risinājumu, par kuru informēta arī Datu valsts inspekcija.

Situācija ar personas datiem, kurus iepriekš uzrādīja "Google", ir normalizējusies, taču nav pilnībā atrisināta un atrisināma. Pirmkārt, publiskā meklētāja atmiņā var būt saglabājusies daļa pirms 2008. gada indeksētās informācijas, ko tas uzrāda meklēšanas rezultātos, lai gan tajos vairs nepiedāvā aktīvu saiti uz domēnu www.vestnesis.lv. Otrkārt, "Google" nemitīgi pilnveido savas tehniskās iespējas, dažkārt ignorējot "Latvijas Vēstneša" uzstādījumu par satura liegumu. Tādēļ atsevišķos gadījumos "Google" meklēšanas rezultātos izgaismojas personas kodi, kuri bijuši publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ja gadījumā konstatēta šāda situācija, oficiālais izdevējs lūdz iedzīvotājus par to neklusēt un informēt, rakstot uz e-pastu: info@lv.lv. Informācija tiek pārbaudīta, un, ja tā apstiprinās, IT speciālisti elektroniski nosūta publiskajam meklētājam "Google" pieprasījumu dzēst attiecīgu meklēšanas rezultātu ierakstu. Līdzšinējā prakse liecina, ka dažu dienu laikā informācija meklēšanas rezultātos vairs neuzrādīsies.

Interneta vidē arvien spēcīgāk iezīmējas otrs risks, kas īpaši aktuāls nākotnes oficiālās e-publikācijas un tajā ietverto personas datu kontekstā. Tās ir nelikumīgas darbības ar www.vestnesis.lv saturu, piemēram, nesaskaņota pārpublicēšana. Ilustrācijai piemērs. Šobrīd oficiālais izdevējs risina situāciju, kāda izveidojusies portāla www.vlex.com darbības dēļ. Portugālē reģistrētā firma bez saskaņošanas pārkopē laikraksta "Latvijas Vēstnesis" e-versijas saturu, nereti maldinot Latvijas lietotājus, ka www.vlex.com publicētā informācija ir tas pats "Latvijas Vēstnesis", tikai elektroniski. Atšķirībā no www.vestnesis.lv šis Portugāles portāla saturs ir atvērts publiskajiem meklētājiem, līdz ar to, piemēram, ar "Google" palīdzību var atrast tā piedāvājumu, tajā skaitā daļu "Latvijas Vēstnesī" publicētās informācijas, kas satur personas datus.

Oficiālā izdevēja prakse liecina, ka sabiedrība kļūst arvien zinošāka un prasīgāka personas datu aizsardzības jautājumos. Paralēli pieaug publiskajā informācijā ietverto personas datu izmantošanas riski. Tādēļ valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" rosinājis oficiālās e-publikācijas un personas datu jautājumu izdiskutēt valsts līmenī.

"Latvijas Vēstnesis" arī turpina nostiprināt informācijas drošības pārvaldību, proti, lai būtu laikus sagatavojies oficiālai e-publikācijai, tika pieņemts stratēģisks lēmums ieviest informācijas drošības vadības sistēmu (IDS). Kopš 2008. gada vidus organizācija veica visu informācijas sistēmu auditus un pakāpeniski pilnveidoja tehnoloģiskos procesus. 2009. gadā "Latvijas Vēstnesis" ieviesis IDS, kas atbilst ISO 27001:20054 standarta prasībām. Oficiālais izdevējs ir otrais uzņēmums Latvijā, kas ieguvis sertifikātu par atbilstību šim autoritatīvajam standartam.

Ilze Apine,
Valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" sabiedrisko attiecību speciāliste


1 Ministru kabinets 30.03.2010. apstiprināja "Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju", plānojot, ka ar 2011. gadu elektroniski publicētajiem dokumentiem būs juridiski saistošs oficiālās publikācijas statuss. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40158340&mode=mk&date=2010-03-30.

2 Fizisko personu datu aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis, 06.04.2000., Nr. 123/124.

3 Salīdzinot 2009. gada datus ar attiecīgo periodu 2007. gadā: ievērojami pieaudzis to laikraksta "Latvijas Vēstnesis" abonentu īpatsvars, kuri izmanto ne tikai drukāto (oficiālo laikrakstu), bet paralēli arī e-versiju - ja pirms diviem gadiem e-versijas lietotāju bija tikai 40%, tad 2009. gadā tādu bija jau 66% (2009. gada vasaras pētījuma dati). Kopumā www.vestnesis.lv darbdienās vidēji tiek reģistrēti vidēji 3000 līdz 3900 apmeklējumu.

4 ISO 27001:2005 "Informācijas tehnoloģijas - drošības tehnikas - informācijas drošības vadības sistēmas – prasības".

 

"Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Inese Lībiņa-Egnere, Māris Ruķers, Olga Zeile, Linda Austere, Kristīne Jarinovska, Dana Rone.

Jautājumi ekspertiem:

1. Kāds ir personas koda statuss un aizsardzības līmenis?

2. Vai normatīvajos aktos (likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos) un oficiālajos sludinājumos ir pieļaujams lietot personas kodu kopā ar vārdu un uzvārdu?

3. Kā pareizāk publiski pieejamos dokumentos būtu identificējamas konkrētas fiziskas personas? Īpaši šī problēma izpaudīsies, kad oficiālā publikācija būs elektroniski un personas datus tehnoloģiski būs viegli atrast.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties