20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos
4
Mg.iur.
Zane Pumpure-Prāmniece
VSIA "Latvijas Vēstnesis" normatīvo aktu speciāliste

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti.

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

Šajā gadā vien institūcijas precizējušas 19 ārējo normatīvo aktu oficiālās publikācijas.4 Turklāt precizējumu publicēšana nav tikai pēdējā laika parādība. Normatīvo aktu labojumi (tolaik – ar nosaukumu "Kļūdu labojumi") sastopami arī "Valdības Vēstnesī", kas bija Latvijas oficiālais laikraksts no 1919. līdz 1940. gadam.

Neraugoties uz precizēšanas praksi un tās lomu ārējo normatīvo aktu izstrādes un publicēšanas procesā, par tiem nav ne informatīvu, ne juridisku skaidrojumu. Precizējumu kārtība nav regulēta nevienā ārējā normatīvajā aktā. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka precizējumu publicēšana jau gadiem ilgi balstīta uz vēsturisku ieradumu, radot šādu ilgstošu, vispārēji lietotu un vispāratzītu normatīvo aktu precizēšanas praksi pēc to oficiālās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Šī raksta mērķis ir akcentēt un iezīmēt ārējo normatīvo aktu precizējumu izstrādes un publicēšanas problemātiku un pievērst uzmanību jautājumam, vai no precizēšanas prakses nākotnē nebūtu iespējams izvairīties un kas ir tas, ko Latvijas tiesību sistēma iegūtu un ko zaudētu, saglabājot normatīvo aktu precizējumus kā ārējo normatīvo aktu labošanas veidu. Šis ir viens no jautājumiem, kas jāatrisina, gatavojoties pārejai uz oficiālo elektronisko publikāciju 2011. gada 1. janvārī.5

 

Precizējumu nošķiršana no grozījumiem

Gan ārējo normatīvo aktu grozījumi, gan precizējumi tiek publicēti oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir vērsti uz normatīvā akta tekstuālām izmaiņām. Līdzīga ir arī grozījumu un precizējumu forma un saturs, norādot, kurā normatīvā akta sadaļā un kādi grozījumi vai precizējumi veicami. Gan grozījumi, gan precizējumi tiek publicēti kā atsevišķs dokuments. Bet ar tiem veiktās izmaiņas tiek iekļautas koriģētā akta elektroniskajās versijās (www.vestnesis.lv, www.likumi.lv). Tomēr, neraugoties uz līdzīgām iezīmēm, precizējumi ir būtiski atšķirīgs normatīvo aktu labošanas veids, kas tā nenoteiktā juridiskā statusa dēļ ir izmantojams vienīgi izņēmuma gadījumos. Turpmāk aplūkotas svarīgākās precizējumu pazīmes un galvenie precizējumu un grozījumu nošķiršanas kritēriji.

Precizējums atšķirībā no grozījuma nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija izriet arī nākamās precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas saistītas ar precizējumu izstrādes robežām.

Ar precizējumu tiek labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Savukārt ar grozījumu pamatā tiek mainīts normatīvā akta regulējums pēc būtības. Ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās intereses. Respektīvi, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs arī Latvijā nav pieļaujama precizējumu izstrāde, ja tas skar normatīvo regulējumu pēc būtības.6 Šeit saskatāma līdzība ar Administratīvā procesa likuma 72. pantā noteikto iespēju labot pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas administratīvā akta tekstā, ja tās nemaina lēmuma būtību.

Kā uzskatāms piemērs tam, ka ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta satura izmaiņas pēc būtības, kaut arī tās ir saistītas tikai ar viena skaitļa kļūdu, minami 2010. gada 14. janvāra grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas laboja kļūdaino Pārejas noteikumu 8. punkta 5. apakš­punktu par atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsta piešķiršanu 0,95% apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Pabalsta apmērs tika labots uz 95%.7 Šeit uzskatāmi redzams, ka grozījums, neapšaubāmi, ir plašāks normatīvo aktu labošanas instruments, ar ko iespējams gan grozīt normatīvā akta regulējumu pēc būtības, gan vienlaikus veikt tajā redakcionālus labojumus un novērst pārrakstīšanās kļūdas.

Grozījums atšķirībā no precizējuma veic uz nākotni vērstas izmaiņas normatīvajā aktā, t. i., normatīvajam aktam izveidojas jauna (konsolidētā) redakcija uz grozījuma spēkā stāšanās dienu. Savukārt ar precizējumu veiktās izmaiņas uzskatāmas par izdarītām jau ar normatīvā akta pirmpublikācijas brīdi. Tātad precizējums juridiski neveido jaunu normatīvā akta redakciju, bet pārklāj esošo. Precizējumam nav sava spēkā stāšanās datuma, jo, kā jau norādīts iepriekš, tam ir tikai paziņojuma raksturs. Tas vēlreiz akcentē atšķirību, ka grozījuma izstrādes mērķis ir mainīt līdzšinējo normatīvā akta regulējumu, savukārt ar precizējumu tiek labotas normatīvā akta izdevēja vai tā pārstāvja pieļautās neuzmanības kļūdas.

Grozījums ir normatīvais akts, kas tiek pieņemts un publicēts (izsludināts) tādā pašā procedūrā kā jebkurš cits ārējais normatīvais akts. Precizējumu izstrādes un publicēšanas kārtība ir citāda. Atšķirībā no grozījumiem precizējumu veikšana vēlama pēc iespējas ātrāk pēc normatīvā akta publicēšanas. Līdzšinējā praksē bijuši gadījumi, kad normatīvais akts tiek precizēts pat pusotru gadu pēc tā oficiālās publikācijas,8 savukārt citi piemēri rāda, ka atsevišķi normatīvie akti tiek precizēti pat vairākkārt.9 Normatīvo aktu precizējumu izstrādē pēc iespējas jāsamazina laika intervāls starp normatīvā akta publicēšanu un tā precizēšanu. Turklāt pastāv svarīga nianse, vai normatīvais akts tiek precizēts līdz tā spēkā stāšanās dienai vai pēc tās, tādējādi pēc iespējas sa­īsinot laiku, kad kļūdainais normatīvais akts tiek piemērots.

Problēma šajā ziņā ir tāda, ka ne vienmēr kļūdas tiek pamanītas uzreiz pēc to publicēšanas. Nereti atsevišķas burtu vai ciparu kļūdas tiek pamanītas tikai vairākus gadus pēc to publicēšanas vai netiek pamanītas vispār un joprojām nav izlabotas.10 Šādā gadījumā precizēšanu varētu veikt kopā ar grozījumiem pēc būtības.

Šobrīd precizējuma publikācija oficiālajā laikrakstā tiek uzskatīta par pietiekamu pamatu kļūdas labošanai normatīvajā aktā, kaut gan, kā jau iepriekš minēts, precizējumu izstrādes tiesības un publicēšanas kārtība nav juridiski noregulēta. Ir pienācis laiks saprast, kāda vieta precizējumiem ir ierādāma Latvijas tiesību sistēmā.

 

Precizējumu nepieciešamība

Būtiska precizējumu priekšrocība pār grozījumiem ir to operativitāte, kas ļauj pat pāris dienu laikā novērst ārējo normatīvo aktu kļūdas (ar atpakaļejošu datumu). Precizējumu izstrādes ātrums ir īpaši svarīgs gadījumos, ja normatīvajā aktā pamanīta kļūda, kas apgrūtina tā piemērošanu (piemēram, kļūda spēkā stāšanās datumā11). Tā kā oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludinātā redakcija ir tā, kas saista aktu adresātus ar visām no tā izrietošajām sekām, ja publikācija ir kļūdaina vai novēlota,12 nepieciešamie labojumi ne vienmēr ir atliekami uz nenoteiktu laiku, kā tas paredzēts Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumu 3.1 punktā. "Normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības."13 Noteikumu projekta anotācijā norādīts: lai mazinātu normatīvo aktu grozīšanas biežumu, noteikumos paredzēts, ka grozījumus sagatavo tikai tad, ja normatīvā akta tekstu nepieciešams grozīt pēc būtības.14 Šis ir veiksmīgs mēģinājums apvienot normatīvo aktu saturiskos grozījumus ar to redakcionāliem precizējumiem,15 taču praksē precizējums var būt nepieciešams ātrāk nekā tiesību akta grozījums.

Grozījuma formāts ir ierobežots. Ar grozījumu atšķirībā no precizējuma nevar labot grozījumu, bet tikai normatīvā akta pamattekstu.16 Līdz ar to precizējums ir ne tikai ātrākais tehnisko un redakcionālo kļūdu labošanas veids, bet arī veids, kā normatīvo aktu lietotājiem nodrošināt pareizu un korektu normatīvā akta atspoguļojumu e-vidē.

No tā izriet vēl kāda precizējumu priekšrocība, kas ir saistīta ar grozījumu konsolidēšanu. Normatīvo aktu konsolidēšanas mērķis ir padarīt tos lietotājiem ērtāk izmantojamus un vieglāk saprotamus. Konsolidēti normatīvie akti arī ir visbiežāk izmantotais normatīvo aktu sistematizācijas gala­produkts, tie kļuvuši par būtiski nepieciešamu un praktiski lietojamu informācijas avotu ikdienā. Tādēļ, neraugoties uz to informatīvo raksturu, konsolidēto normatīvo aktu kvalitāte ir īpaši svarīga ikvienam normatīvo aktu piemērotājam.

Praksē sastopoties ar neprecīziem grozījumu formulējumiem, precizējumi ir piemērotākais veids, kā panākt grozījumu precīzu iestrādi normatīvo aktu konsolidētajās redakcijās un sasniegt ar grozījumiem paredzēto sākotnējo mērķi, kas "pazudis" normatīvā akta teksta izstrādes procesā. Normatīvo aktu konsolidētājiem nav tiesību veikt neloģisku grozījumu labojumus un to interpretāciju, kas sniedzas ārpus grozījuma formulējuma. Piemēram, ja grozījums noteic aizstāt konkrētus vārdus ar citiem vārdiem apakšpunkta trešajā teikumā, taču patiesībā norādītie vārdi sastopami ceturtajā teikumā, konkrētais grozījuma punkts netiek iestrādāts līdz atbilstoša precizējuma saņemšanai.17 Tas nozīmē, ka ikviena kļūda, kas radusies normatīvā akta izstrādes procesā un publicēta oficiālajā laikrakstā, automātiski rada kļūdainu arī normatīvā akta konsolidēto versiju, kas var maldināt normatīvā akta lietotāju.

Tā kā izstrādāto ārējo normatīvo aktu un to grozījumu apjoms arvien pieaug un dažkārt tie tiek sagatavoti lielā steigā, nenoliedzami, arī līdz ar pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju no redakcionālām un tehniskām kļūdām nebūs iespējams pilnībā izvairīties. Tādēļ, izvērtējot precizējumu specifiku un priekšrocības, secināms, ka precizējumiem arī turpmāk jāierāda būtiska loma normatīvo aktu publicēšanas procesā. Līdz ar pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju ir jārada skaidrs precizējumu izdarīšanas tiesiskais regulējums, legalizējot normatīvo aktu precizēšanas praksi (kā tas, piemēram, ir Igaunijā18 un Austrijā19).

 

Nepieciešamais tiesiskais regulējums

Ar precizējumu izstrādi un publicēšanu šobrīd saistāmas vairākas problēmas, kuras skar neesošo normatīvo regulējumu, kas noteiktu precizējumu izstrādes pilnvaras, robežas un publicēšanas kārtību. Līdz šim tas viss balstīts uz nerakstītām paražām.

Kamēr nav skaidri noteiktas precizējuma satura pieļaujamās robežas, tikmēr atsevišķos gadījumos precizējumi tomēr balansē uz robežas, vai ar tiem netiek skarts normatīvā akta regulējums pēc būtības.20 To iespējams novērst, normatīvajā aktā definējot precizējumu un nosakot, ka tas ir vienīgi redakcionāls vai tehnisks labojums iepriekš oficiālajā laikrakstā publicēta normatīvā akta tekstā un šī labojuma izdarīšana neskar personu tiesiskās intereses un normatīvā akta regulējumu pēc būtības. Precizējumu robežu nošķiršana sekmēs arī normatīvo aktu izstrādes kvalitāti, nepaļaujoties uz iespēju, ka jebkuru kļūdaini sastādītu normatīvo aktu vēlāk viegli varēs izlabot.

Līdzās tam vēlams norādīt, ka precizējums publicējams tikai tad, ja nepieciešami steidzami kļūdu labojumi un tie traucē vai varētu traucēt normatīvā akta piemērošanu. Normatīvo aktu precizēšana nedrīkstētu kļūt par laikraksta "Latvijas Vēstnesis" satura ikdienas sastāvdaļu. Līdzīgi kā līdz šim, arī turpmāk grozījumiem jāpaliek kā normatīvo aktu labošanas pamata instrumentam, savukārt precizējumi veicami tikai izņēmuma gadījumos. Piemēram, šogad līdz 2010. gada 1. jūnijam MK noteikumi ir grozīti 299 reizes, bet precizēti – 17 reizes (attiecība 18 pret 1).

Piemēram, "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" tiek publicēts nekontrolējami liels ES tiesību aktu precizējumu skaits, kas nopietni satrauc to piemērotājus un ir izsaucis diskusiju par precizēšanas ierobežošanu. Savukārt, piemēram, Šveicē ierobežojumi jau ir noteikti – precizēt drīkst vienīgi tās kļūdas, kas radušās pēc normatīvā akta pieņemšanas un parakstīšanas.21 Citiem vārdiem, precizējumu izstrāde ir attiecināta vienīgi uz tādiem labojumiem, kas atjauno pieņemtā teksta saturu vai formu (izdevēja gribu), kas "pazudusi" normatīvā akta sagatavošanas publicēšanai procesā. Minētais piemērs iezīmē ievērojami atšķirīgu no Latvijas precizēšanas praksi. Tomēr, pārņemot šādu modeli, jāatceras, ka tas liegtu kļūdainu un neprecīzu normatīvo aktu grozījumu precizēšanu konsolidēšanas vajadzībām, par ko runāts iepriekš.

Turpinot par situāciju Latvijā – šobrīd pamats precizējuma publicēšanai oficiālajā laikrakstā ir ārējā normatīvā akta izdevēja (tā pārstāvja) atsūtīts oficiāls dokuments ar lūgumu veikt precizējumu. Taču, pamanot konkrētu kļūdu ārējā normatīvajā aktā, nav skaidra tālākā rīcība un to izdevēju (izdevēju pārstāvju) informēšanas kārtība. Tāpat nav noteikta skaidra kompetence – kas drīkst izlemt par precizējuma sastādīšanu un kas – to parakstīt. Šeit nepieciešams noteikts regulējums attiecībā uz precizējumu sastādīšanas pilnvarām.

Grozot normatīvo aktu izstrādes un publicēšanas kārtību sakarā ar pāreju uz oficiālo elektronisko publikāciju, vēlams noteikt, ka precizējumu publicēšana notiktu identiskā kārtībā, kāda tiek attiecināta uz jebkuru ārējo normatīvo aktu. Respektīvi, precizējumu iesniegšanai un publicēšanai būtu jāpiemēro līdzīgas prasības, kādas ir attiecīgā oriģināldokumenta oficiālai publicēšanai.

Līdzās būtu nepieciešams noregulēt arī precizējumu attēlojumu e-vidē. Šobrīd precizējuma publicēšanas dienā oficiālā laikraksta elektroniskajā versijā precizētais normatīvais akts ir pieejams ar jau iestrādātiem publicētajiem labojumiem un iepriekšējā (kļūdainā) elektroniskā redakcija lietotājiem vairs nav pieejama. Šī operatīvā precizējumu integrēšana arī ir viens no iemesliem, kāpēc par precizējumiem līdz šim nav bijušas diskusijas, jo to precizējumu esamība bieži paliek nepamanīta.

Tomēr, lai saglabātu normatīvā akta oficiālās elektroniskās publikācijas nemainīgumu laikā, kā tas tiek nodrošināts šobrīd ar laikraksta papīra versiju, un vairotu tai sabiedrības uzticību, normatīvo aktu precizējumus arī turpmāk vajadzētu publicēt kā atsevišķu dokumentu, neiestrādājot to normatīvā akta sākotnējā oficiālajā e-publikācijā. Tas nozīmētu, ka normatīvais akts oficiālā izdevuma elektroniskajā vietnē būtu vienmēr pieejams tā sākotnēji publicētajā (izsludinātajā) redakcijā bez jebkādiem labojumiem vai grozījumiem. Savukārt precizēti un konsolidēti normatīvie akti arī turpmāk lietotājiem būtu pieejami tiesību aktu vortālā www.likumi.lv, kas piedāvā pilnīgu un sistematizētu Latvijas Republikas normatīvo aktu datubāzi.

 


1 Piem.: Precizējot iepriekš publicēto MK noteikumu Nr. 1074 "Noteikumi par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā" 10. punktu. Latvijas Vēstnesis, 13.10.2009., Nr. 162. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=199014.

2 Piem.: Precizējot iepriekš publicēto MK noteikumu Nr. 381 "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 28 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.2. aktivitātes "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu"" 1. punktu. Latvijas Vēstnesis, 11.05.2010., Nr. 73. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=209528.

3 Piem.: Precizējot izsludināto Banku pārņemšanas likumu. Latvijas Vēstnesis, 6.01.2009., Nr. 1. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=186010.

4 No 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. jūnijam laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēti 17 precizējumi MK noteikumos un divi precizējumi republikas pilsētu pašvaldību saistošajos noteikumos. Likumi nav precizēti kopš 2009. gada janvāra.

5 Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju: MK rīkojums Nr. 206. Latvijas Vēstnesis, 14.04.2010., Nr. 59. Pie­ejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=208014.

6 European Forum of Official Gazettes: Interim report of the working group. Madrid, 2008. Pieejams: http://circa.europa.eu/irc/opoce/ojf/info/data/prod/data/pdf/Madrid2008-consolidation-interimReport.pdf.

7 Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Latvijas Vēstnesis, 22.01.2010., Nr. 12. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=203997.

8 Precizējot iepriekš publicēto MK 2008. gada 5. februāra noteikumu Nr. 71 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" īstenošanas kārtību" 5. punktu. Latvijas Vēstnesis, 21.07.2009., Nr. 114. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=195057.

9 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība": MK noteikumi Nr. 866. Latvijas Vēstnesis, 19.12.2007., Nr. 203. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=168162.

10 Piem.: Komerclikuma oficiālajā izsludinātajā redakcijā joprojām redzams nevis vārds "statūtos", bet "satūtos". Latvijas Vēstnesis, 4.05.2000., Nr. 158/160 (294. panta pirmās daļas 5. punkts). Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=5490.

11 Precizējot izsludināto likumu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā". Latvijas Vēstnesis, 21.04.2004., Nr. 62. Izsludinātajos grozījumos bija iekļauts nepareizs grozījumu 30. punkts, kas noteica: "Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: Likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā." Līdz ar to tas faktiski norādīja, ka ir jāmaina Veterinārmedicīnas likuma norma par likuma spēkā stāšanos un jānosaka, ka Veterinārmedicīnas likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā, kaut gan tas ir stājies spēkā jau 2001. gada 1. jūlijā un līdz 2004. gada 14. aprīlim jau vairākkārt grozīts. Latvijas Vēstnesis, 21.04.2004. Nr. 62. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=87363.

12 Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis": MK rīkojums Nr. 483, Latvijas Vēstnesis, 3.08.2007., Nr. 125.Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=161348.

13 Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi: MK noteikumi Nr. 108, Latvijas Vēstnesis, 17.02.2009., Nr. 26. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=187822.

14 Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"" anotācija.

15 Piemēram, 2010. gada 14. maijā publicēti grozījumi MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 108 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību", kas līdztekus citiem grozījumiem izdara arī redakcionālu precizējumu 4. pielikuma 32. punktā, aizstājot vārdus "trīs mēnešu likumā izmaksā" ar vārdiem "trīs mēnešu laikā izmaksā". Sk.: Latvijas Vēstnesis, 14.05.2010., Nr. 76. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=209826.

16 Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi: MK noteikumi Nr. 108. Latvijas Vēstnesis, 17.02.2009., Nr. 26., 65. un 139. punkts.

17 Precizējot iepriekš publicētos MK 18.05.2010. noteikumus Nr. 453 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 9. maija noteikumos Nr. 376 "Zāļu reģistrēšanas kārtība"". Latvijas Vēstnesis, 27.05.2010., Nr. 83. Pie­ejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=210694.

18 Riigi Teataja Act. 20.01.1999. Pieejams: http://www.legaltext.ee/text/en/X30080K6.htm.

19 Federal Act on the Federal Law Gazette of Austria, 7. §. Pieejams: http://www.ris.bka.gv.at/Dokumente/Erv/ERV_2003_1_100/ERV_2003_1_100.pdf.

20 Piem., 2007. gada 17. maijā izsludinātie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi ar punktu, kāds nebija atrodams Saeimas 17. maija sēdē galīgajā lasījumā izskatītajā likumprojektā, t. i., uz laik­rakstu "Latvijas Vēstnesis" publicēšanai tika atsūtīta nevis Saeimas galīgi pieņemtā likuma redakcija, bet gan likumprojekta otrā lasījuma teksts, kas vēlāk labots ar precizējumu. Sk.: Precizējot iepriekš izsludināto likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Latvijas Vēstnesis, 20.06.2007., Nr. 91. Pieejams: http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=159071.

21 Bobek M. Corrigenda in the Official Journal of the European Union: Community Law as Quicksand. European Law Review, Vol. 34, 2009. Pie­ejams: http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=1498063

 

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
qshiZSIheWFp
13. Marts 2012 / 07:49
0
ATBILDĒT
lyssna till ditt hje4rta ve4nnen! vad brinner du ff6r?
JEfCPGWM
10. Marts 2012 / 22:57
0
ATBILDĒT
Hal serupa saya alami pada saat saya mmneprpaejang KTP di Kecamatan Majenang. Sebelumnya saya meminta surat pengantar dari Kelurahaan, saat saya selesai mengisi formulir, saya diminta oleh petugas Kelurahan untuk mengisi kas desa. Saya bertanya pada petugas tersebut, berapa bu ? , seikhlasnya saja , jawab petugas. Karena petugas tersebut masih saudara saya, saya pun dengan berat hati memberi uang yang disebut uang kas sebesar Rp.2.000,-. Saat saya sampai di kantor Kecamatan, saya menuju loket arsip/legalisasi. Saya dimintai pembayaran sebesar Rp.3.000,-. Saya menanyakan untuk apa dan adakah bukti pembayarannya, petugas menjawab bahwa uang tersebut untuk persyaratan administrasi dan pembelian stofmap, untuk bukti pembayarannya nanti sekalian di loket pengambilan pengambilan KTP mas , ujarnya. Saya menanggapinya Oh jadi kuitansinya jadi satu ya pak , Iya , tambah petugas. Setelah saya menunggu lama sekitar 3 jam karena terhalang jam istirahat, saya mengambil KTP dan dimintai biaya Rp.12.500,-. Lekas saya bertanya, Kata bapak yang di loket legalisasi tadi, bukti pembayarannya sekalian jadi satu dengan biaya pencetakan KTP Bu, kok di keterangan kuitansi ini hanya untuk biaya administrasi KTP, tidak ada rincian biaya lainnya ? , Tidak mas, ini kuitansi khusus loket sini, kalo yang disana beda lagi memang biasanya tidak ada kuitansinya . Saya mengulangi pertanyaan sebelumnya dan semua petugas memandangi saya dengan mata sinis. Saya pun anggap cukup menanyakan tentang administrasi KTP. Memang pelayanan publik yang ada belum memenuhi standar pelayanan publik yang tercantum dalam Undang-Undang. Petunjuk dan kejelasan biaya pembuatan KTP pun tidak terpampang di papan informasi.
Karību jūras saule
22. Jūlijs 2010 / 20:03
0
ATBILDĒT
Nu laikam būs devies atvaļinājumā :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties