15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību relatīvā spēka principu.

Atsavinājuma līgumos saistību relatīvais spēks ir pamatots šādi: atsavinājuma līguma noslēgšana neatņem īpašniekam tiesības rīkoties ar lietu un uzliek viņam tikai pienākumu atlīdzināt savam līdzējam zaudējumus, ja viņš nespēj izpildīt pirmo atsavinājuma līgumu.2 Noslēdzot atsavinājuma līgumu, īpašnieks ierobežo savu rīcību tikai attiecībā pret savu līdzēju, kas neliedz viņam noslēgt citus līgumus ar trešām personām. Tas izriet no Civillikuma (CL) 994. panta otrās daļas.3

Kā patstāvīgs kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis ir uzskatāma subjektīvo tiesību realizācija, ko Krimināllikums (KL) nereglamentē. Tā būtība izpaužas šādi: par kriminālsodāmām nevar atzīt tādas darbības, kuras gan formāli atbilst KL panta dispozīcijai, taču to veikšanu atļauj cits likums. Ja par pareizu uzskata minēto argumentāciju par saistību tiesību relatīvā spēka principu, jāsecina, ka zemesgrāmatā par īpašnieku ierakstītās personas darbības, noslēdzot otru atsavinājuma līgumu, nekādos apstākļos nevar kvalificēt kā noziedzīgas, jo CL tās atzīst par atļautām darbībām.

Tāpat šādā situācijā nebūtu pamata runāt par iespējamo trešās personas, kas nav līguma dalībniece, iespējamo kriminālatbildību, ja tā zinājusi, ka atsavinātājam nav tiesību atsavināt nekustamo īpašumu no jauna.

Tādējādi viena un tā paša nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas juridiskajam vērtējumam no civiltiesiskā viedokļa ir principiāla nozīme, lai būtu pamats runāt par atsavinātāja un trešo personu iespējamo kriminālatbildību.

Raksta turpinājumā tiks pamatota tēze, ka saistību tiesību relatīvā spēka princips nav pretrunā ar atsavinātāja un trešās personas, kas nav līguma dalībniece, iespējamo kriminālatbildību, ja noslēgts jauns atsavinājuma līgums, pastāvot spēkā esošam iepriekš noslēgtam atsavinājuma līgumam.

 

Kad atsavināšana pret otro ieguvēju nav kvalificējama kā krāpšana

Ja konstatēts, ka, noslēdzot otro līgumu, atsavinātājs apzinājies, ka rīkojas ar tiesībām (mantu), kas viņam vairs nepieder, ne visos gadījumos nodarījums attiecībā pret otro ieguvēju (pircēju, apdāvināto, ja dāvinājumam pievienots uzlikums (sk. CL 1928. pantu)) būs kvalificējams kā krāpšana.

Krāpšana attiecībā pret otro ieguvēju būs konstatējama tikai tiktāl, ciktāl atsavinātāja rīcības dēļ viņš: 1) vispār nav zinājis par iepriekš noslēgto atsavinājuma līgumu vai arī 2) zinājis, taču uzskatījis otrreizēju atsavināšanu par atļautu, vai arī 3) zinājis par iepriekš noslēgtu atsavinājuma līgumu, taču bija pamats šaubīties par tā spēkā esamību otrā atsavinājuma līguma noslēgšanas brīdī.

Turpretim gadījumos, kuros otram ieguvējam bija droši zināms fakts, ka iepriekš noslēgts atsavinājuma līgums, kā arī zināmi šā līguma izpildes apstākļi, kas padara otrreizēju atsavināšanu par nepieļaujamu, viltus, respektīvi, krāpšana pret viņu nav konstatējama, jo šāds ieguvējs netiek maldināts.

Nekustamais īpašums līdz pirmā ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā tiesiskajās attiecībās starp atsavinātāju un ieguvēju uzskatāms par mantu, kas ietilpst jau ieguvēja mantībā. Tajā pašā laikā šāds nekustamais īpašums joprojām atrodas atsavinātāja pārziņā (sk. KL 179. pantu). Ieguvējs uzticas atsavinātājam, ka netiks likti šķēršļi koroborācijai. Tādējādi tā ir manta, kas KL 179. panta izpratnē atzīstama par atsavinātājam uzticētu. Ja tas pats nekustamais īpašums tiek nelikumīgi atsavināts laikā pēc pirmā līguma noslēgšanas un pastāv pārējās piesavināšanās sastāva pazīmes, tai skaitā nodarījuma subjektīvā puse, ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.4 Šāda nodarījuma kvalifikācijas iespēja tiek minēta arī nupat pieņemtajā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā.5

KL 20. panta ceturtā daļa nosaka, ka persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, ir uzskatāma par noziedzīga nodarījuma atbalstītāju. Tādējādi otrā ieguvēja darbības, noslēdzot līgumu, zinot, ka atsavinātājam nav tiesību to slēgt, ir pamats uzskatīt par piesavināšanās līdzdalību, jo bez līguma noslēgšanas ar viņu atsavinātājs savu mērķi nebūtu spējīgs realizēt.

Savukārt retāki var būt gadījumi, kuros atsavinātājs rīkosies saskaņoti ar pirmo ieguvēju, kurš nebūs ierakstījis īpašuma tiesības zemesgrāmatā ar mērķi pamudināt citu personu noslēgt jaunu atsavinājuma līgumu, izmānot naudu, bet pēc otrā līguma noslēgšanas pirmais ieguvējs zemesgrāmatā steidzami nostiprinās savas īpašuma tiesības. Tādā gadījumā, ja pirmais ieguvējs veiks kādas darbības nolūkā maldināt otro ieguvēju un pēc otrā atsavinājuma līguma noslēgšanas ierakstīs zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības nolūkā paralizēt otrā ieguvēja tiesību īstenošanu, viņš kļūst par krāpšanas līdzizdarītāju vai līdzdalībnieku.

Zināmas šaubas attiecībā uz minēto nodarījuma kvalifikāciju no krimināltiesiskā viedokļa var radīt tas, ka pēc vispārējā principa saistībai ir vienīgi relatīvs spēks un starp divām personām noslēgtais līgums neuzliek pienākumus un nerada tiesības trešajām personām (CL 1519.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties