MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)
Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi. Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)
Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)
Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)
"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils (Michael O’Boyle). Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P. Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P. Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu "Jurista Vārds". Kādas ir Latvijas un citu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas1 dalībvalstu šā brīža problēmas cilvēktiesību īstenošanā; vai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstis drīkst samazināt cilvēktiesību standartus; vai ECT būtu jāsamazina kompensācijas, kas valstīm jāmaksā par cilvēktiesību neievērošanu; kāda ir tiesneša loma ECT procesā pret valsti, kuru tas pārstāv; politiski "nedraudzīgu" valstu tiesnešu sasvstarpējās attiecības, – uz šiem un citiem jautājumiem intervijas laikā atbildēja ECT prezidents Ž.P. Kosta. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā. Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām. Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš." Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
28. Oktobris 2008 /NR. 41 (546)
Šogad, līdz ar Latvijas dibināšanas nozīmīgo gadadienu, savu astoņdesmito jubileju 23. oktobrī atzīmēja arī viens no pieredzes bagātākajiem un pazīstamākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā Leons Modris Ļūļa-Frankēvics. Sešdesmit savus mūža gadus viņš ir veltījis jurista darbam. Lielāko daļu no tiem strādājis valsts arbitrāžā par valsts galvenā arbitra vietnieku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no pirmajiem soļiem, lai grozītu iepriekšējo kārtību saimniecisko strīdu izskatīšanā, bija tiesu sistēmas reformas ietvaros reorganizēt valsts arbitrāžu par saimniecisko tiesu. Saimnieciskajā tiesā L.M. Ļūļa- Frankēvics strādājis par tiesnesi līdz laikam, kad, turpinoties tiesu sistēmas reformai, saimnieciskā tiesa beidza pastāvēt un strīdi, kuri piekrita šai tiesai, tika nodoti izskatīšanai jaunizveidotajai trīspakāpju tiesu sistēmai. Kad nodibināja Rīgas Starptautisko šķīrējtiesu, L.M. Ļūļa-Frankēvics kļuva par tās šķīrējtiesnesi. Bijis paraugs un darb­audzinātājs šobrīd daudziem Latvijā pazīstamiem juristiem, kuri no Latvijas Universitātes bijuši praksē vai arī savu pirmo darba pieredzi guvuši valsts arbitrāžā. Atzīmējot L.M. Ļūļas-Frankēvica apaļo jubileju, piedāvājam lasītājiem nelielu interviju ar vienu no pieredzējušākajiem šķīrējtiesnešiem Latvijā. ...
Pievienot mapei
1 ... 15 16 17 18 19 ... 26
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties