Rubriku katalogs: Intervija – Jurista Vārds

Intervija 20/02/17 - 20/02/18

žurnāls / Intervija

Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...

žurnāls / Intervija

Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...

žurnāls / Intervija

Jurista pirmais uzdevums ir nebūt neitrālam

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Jau daudzus gadus Latvijas un Lietuvas konstitucionālās tiesas rīko regulāras savstarpējas konferences un apmaiņas vizītes, lai dalītos ar pieredzi un gūtu ieskatu kaimiņvalsts jaunākajā tiesu praksē. Šovasar Latviju apmeklēja Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesneši. Tiesas priekšsēdētājs prof. Dr. iur. Daiņus Žalims sarunā ar "Jurista Vārdu" apskatīja vairākus aktuālākos konstitucionālo tiesību jautājumus Lietuvā. ...

žurnāls / Intervija

“Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Rīga arvien biežāk kļūst par dažādu starptautisku tiesību konferenču un forumu namamāti, kas aicina to apciemot Eiropas un pasaules līmeņa tiesību zinātniekus un praktiķus. Baltijas valstis daudzi no viņiem apmeklē pirmoreiz, un šādi starptautiski pasākumi dod iespēju klātienē tikties ar atzītiem tiesību ekspertiem. Pirms neilga laika Rīgu starptautiskas konferences ietvaros apmeklēja Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesis un tiesību zinātnieks, monogrāfijas "Tieslietas Centrāleiropā un Austrumeiropā: mehāniskās jurisprudences transformācija?" autors Dr. Zdeneks Kūns (Zdeněk Kühn). Viņš sarunā ar Daci Šulmani sniedza savu ieskatu tiesību aktualitātēs Čehijā un Eiropā. ...

žurnāls / Intervija

Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību

12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)

Nākamajā gadā "Latvijas Vēstnesis" svinēs 100 gadus, kopš Latvijas valstī dibināts oficiālais izdevums, kura galvenais mērķis ir īstenot tiesību aktu pieņemšanas pēdējo fāzi – izsludināšanu, bez kuras tiesību akts nevar stāties spēkā. Vēsture rāda, ka šāda funkcija – spēkā esošo tiesību normu paziņošana pilsoņiem – radusies faktiski reizē ar valsti. Senatnē likumu teksti tika nolasīti pilsētu tirgus laukumos vai no baznīcas kanceles, iekalti akmens stabos utt. Kopš preses darbības sākumiem oficiālā publikācija pasaulē notiek ar oficiālā preses izdevuma starpniecību, kas turklāt mūsdienās bieži vien vairs neiznāk drukas, bet gan elektroniskā formātā (Latvijā oficiālā izsludināšana elektroniski notiek kopš 2012. gada 1. jūlija). Latvijas Republikas pirmais oficiālais izdevums – "Pagaidu Valdības Vēstnesis" – iznāca 1918. gada 14. decembrī. Vēlāk, pēc Satversmes pieņemšanas, izdevuma nosaukums bija "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais laikraksts, tikai ar jaunu nosaukumu – "Latvijas Vēstnesis" (iznāk kopš 1993. gada). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs VSIA "Latvijas Vēstnesis" rīkos vairākus pasākumus, lai atskatītos uz Latvijas oficiālā izdevēja vēsturi, kā arī definētu oficiālā izdevēja mūsdienu uzdevumus, tai skaitā lomu sabiedrības nodrošināšanā ar drošticamu informāciju apstākļos, kad apzināti tiek izplatītas viltus ziņas un novājināti līdzšinējie demokrātiskas sabiedrības informācijas telpas balsti – tradicionālie mediji. Sagaidot jubilejas gadu, žurnāls "Jurista Vārds" un portāls lvportals.lv kopīgi intervēja Eiropas Savienības oficiālā izdevēja – Publikāciju biroja – vadītāju Rūdolfu Štromaijeru. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Latvija ver lepoties ar augsta līmeņa juristu, kuri guvuši panākumus ārpus valsts pārvaldes, pārstāvniecību Pastāvīgajā šķīrējtiesā. Kopš pavasara šādā lomā ir arī Latvijas Republikas pārstāve Pastāvīgajā šķīrējtiesā, advokāte (attorney-at-law, Ņujorka, ASV); vadošā speciāliste (Counsel) Levy Kaufmann-Kohler juridiskajā birojā Ženēvā (Šveicē) Eva Kalniņa, kura piekrita sarunai par šo amatu un šķīrējtiesām vispār. ...

žurnāls / Intervija

Francijas tiesības ir likumu un jurisprudences kombinācija

22. Augusts 2017 /NR. 35 (989)

Latvijas Augstākās tiesas vadībā īstenotā starptautiskā projekta "Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā" ietvaros šā gada aprīlī tika rīkota starptautiska konference, kurā ar priekšlasījumu uzstājās Francijas Augstākās tiesas tiesnesis Alēns Lakabarats. Nelielā intervijā "Jurista Vārdam" tiesnesis pauda savu redzējumu par aktualitātēm savā darbā Francijā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...

žurnāls / Intervija

Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas svarīgākajām struktūrām likumdošanas procesā. Vēl pirms tam viņa bija tiesnese Satversmes tiesas pirmajā sastāvā, kas lika ne vien konstitucionālās kontroles orgāna institucionālos pamatus, bet ar savu principialitāti arī nodrošināja, ka šī tiesa ieņem patstāvīgu un stingru pozīciju varas orgānu savstarpējā līdzsvara sistēmā Latvijā. Un vēl pirms tam I. Čepāne bija starp tiem Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Šī gada aprīlī profesore nosvinēja apaļu dzīves jubileju, kas vienmēr ir labs iemesls atskatīties uz aizvadīto dzīves posmu, izdarīt secinājumus, kā arī paraudzīties uz priekšu. "Jurista Vārds" ir gandarīts, ka viņa piekrita intervijai mūsu žurnālā – pēc tam, kad dažiem citiem preses izdevumiem bija atteikusi. Mūsu lasītāji, kas I. Čepāni savulaik aptaujās vairākkārt ierindojuši starp labākajiem "Jurista Vārda" autoriem, to noteikti augstu novērtēs un ar interesi lasīs profesores atziņas, kas gūtas tik ļoti daudzpusīgajā līdzšinējā dzīvesceļā. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls