Rubriku katalogs: Intervija

ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, Latvijas juristiem ECT Dainu Celmu, Lāsmu Liedi un Adeli Zalamani, noklausījās ECT Lielās palātas sēdi lietā López Ribalda and others v. Spain klātienē un tās translāciju preses zālē, iepazinās ar tiesnešu darbu nodaļās un palātās, sūdzību izskatīšanas un dokumentu aprites kārtību ECT, kā arī atbalsta dienestu pienākumiem tiesnešu un tiesas darba nodrošināšanā. ECT tika izveidota 1950. gadā. ECT izskata sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedrībā nostiprinājās uzskats, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot ECT, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības. M. Mits ir trešais Latvijas tiesnesis ECT, kur viņš strādā kopš 2015. gada septembra. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, pašlaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Savukārt no 1995. gada līdz 2004. gadam – Egils Levits, kurš pašlaik ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu mobilitātes apstākļos, sniegt viņiem valsts atbalstu un radīt arī labvēlīgus apstākļus iespējamai reemigrācijai. Līdzās politiķiem likuma izstrādē piedalījās arī emigrācijā dzīvojošo latviešu pārstāvji, viņu vidū – juriste Elīna Pinto. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa vērtē likuma nepieciešamību un tapšanas gaitu, tai skaitā dalās iespaidos par likumdošanas un likumu piemērošanas procesiem Latvijā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Ar Erasmus+ starptautiskās docētāju apmaiņas programmas atbalstu ar lekcijām kursā "Jurista ētika" Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viesojās vieslektors Pāvels Skučinskis (Pawel Skuczynski) no Varšavas Universitātes Polijā. "Jurista Vārds" interviju ar vieslektoru sarunāja ar Juridiskās fakultātes lektora un zvērināta advokāta Laura Liepas atbalstu. ...

žurnāls / Intervija

Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Digitālā vide un pieejamie tehnoloģiju risinājumi ir šķietami atvieglojuši mūsu dzīves un padarījuši tas daudz ērtākas, efektīvākas un ekonomiskākas. Vienā no Latvijas tiesību institūta rīkotajām vieslekcijām Rīgā bija ieradies Oksfordas Universitātes profesors Eriels Ezraki (Ariel Ezrachi), kurš ļoti diplomātiski un toleranti, tomēr uzstājīgi stāstīja par moderno tehnoloģiju radītajām problēmām tieši konkurences tiesību kontekstā. Konkurences tiesību eksperts E. Ezraki sniedza interviju arī žurnālam "Jurista Vārds". ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Amerika mācās no Eiropas

25. Septembris 2018 /NR. 39 (1045)

Septembra sākumā Eiropas Tiesību institūts Rīgā bija noorganizējis starptautisku konferenci, kur viesu vidū bija gan Eiropas akadēmiķi, gan arī Heriota Lensinga (Harriet Lansing), kura ASV Minesotas štata apelāciju tiesā 28 gadus strādājusi par tiesnesi un piecus gadus par vecāko tiesnesi. Bijusi Amerikas Vienoto tiesību komisijas (Uniform Law Commission) prezidente, sadarbojas ar Eiropas Tiesību institūtu un piedalās tā projektos. H. Lensinga teica uzrunu vienā no konferences atklāšanas dienas centrālajām diskusijām1 un piekrita arī sarunai ar "Jurista Vārdu". ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (turpmāk – EUIPO) Apelācijas padomju prezidentu Teofilu Margelosu (Théophile Margellos). Šis grieķu speciālists pauda viedokli par vairākiem svarīgiem un interesantiem jautājumiem – guvis plašu pieredzi juridiskās nozares dažādās lomās, viņš slavē EUIPO izveidoto e-apelācijas rīku, kas būtiski palīdz lietu aprites nodrošināšanā. ...

Vija Kalniņa

žurnāls / Intervija

Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", gan Satversmes tiesas starptautiskajā konferencē "Konstitucionālo tiesu loma globalizētajā pasaulē 21. gadsimtā". E. Šarpstone sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds", daloties savos novērojumos un pārdomās par šodienas aktualitātēm Eiropas Savienībā un jurista profesijā. ...

žurnāls / Intervija

Abstrakti domājošam juristam ir jāzina arī pasaules tiesību vēsture

12. Jūnijs 2018 /NR. 24 (1030)

"Jurista Vārds" jau ir informējis savus lasītājus (Nr. 7, 13.02.2018) par šajā pavasarī svinīgi atvērto prof. Sanitas Osipovas monogrāfiju "Eiropas tiesību priekšvēsture", kas pirmoreiz latviešu valodā sniedz iespēju iepazīties ar senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas un Grieķijas tiesībām, kuru savstarpējā mijiedarbība un attīstība būtiski ietekmēja tiesību kultūru, kurā savas saknes savukārt balsta visa Eiropas juridiskā tradīcija. Romiešu tiesības ir būtiskas kā daļa no eiropiešu kopīgās identitātes. S. Osipovas grāmata ir vienreizīga vairāku iemeslu dēļ. Tas ir pirmais latviešu zinātnieka darbs par Eiropas tiesību priekšvēsturi un viens no retajiem Latvijas zinātnieku oriģinālajiem veikumiem par šo pasaules vēstures posmu vispār. Turklāt ļoti apjomīgais pētījums (vairāk nekā 400 lpp.) par reti pētīto tiesību vēstures periodu ir vienas autores darbs, nevis vairāku zinātnieku kopīgs veikums. Tāpat jākonstatē, ka laikā, kad jebkura zinātniska darbība Latvijā tiek orientēta uz tūlītēju praktisko pielietojamību, šādi – fundamentāli – pētījumi ir aizvien lielāks retums, sava veida zinātniska "greznība" (ko varētu atļauties tikai lielās nācijas ar milzīgu šauri specializētu zinātnieku skaitu) un tādēļ vēl jo vairāk svinams notikums. "Jurista Vārda" saruna ar monogrāfijas autori – par to, kāpēc viņa izlēma pievērsties šim maz pētītajam un ļoti senajam tiesību vēstures posmam, un to, kādas grūtības jāpārvar zinātniekam, lai paveiktu tik apjomīgu darbu. Kā arī par to, kāpēc mūsdienu juristam tomēr būtu jāzina ne vien Latvijas, bet arī pasaules, tai skaitā Eiropas, tiesību vēsture. ...

žurnāls / Intervija

Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Ar pragmatisku entuziasmu stāstot par Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) domes izveidoto Juridiskās zinātnes institūtu (turpmāk – Institūts), Vadims Mantrovs demonstrē mūsdienīga tiesībzinātnieka svarīgākās īpašības. No vienas puses, jau pietiekami pieredzējis un zinošs speciālists, kas sevi apliecinājis arī profesionālajās gaitās kā advokāts, no otras puses – vienlaikus enerģijas pilns ieviest vairāk dzīvības zinātniskajā pētniecībā juridiskajā zinātnē. V. Mantrovs 2017. gada 22. novembrī uz pieciem gadiem ievēlēts Institūta direktora amatā. Tāpat uz pieciem gadiem ievēlēta Institūta zinātniskā padome, uz kuru koleģiāli un nemitīgi uzsverot komandas darba nozīmi, atsaucas Institūta direktors. Paralēli Institūta komandas kopīgajam darbam, kas saistīts ar pētniecību juridiskajā zinātnē, V. Mantrovs uzsver arī vēlmi pievērsties starpdisciplināriem jautājumiem, tādējādi risinot tautsaimniecībai un sabiedrībai aktuālas problēmas un piedāvājot to risinājumus. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"