Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi – Jurista Vārds

Skaidrojumi. Viedokļi

Jānis Āboliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķi tiesiskie aspekti

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums) stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un pirmo divu mēnešu laikā ir sākusi veidoties arī jauna tiesu prakse. Runājot par fiziskajām personām, ir novērojami vairāki diskutabli aspekti tiesu darbībā, interpretējot likumu un nepieņemot izskatīšanai fizisko personu maksātnespējas procesa pieteikumus. 2010. gada 14. septembra "Jurista Vārdā" tika publicēts Kristapa Ābeļa raksts "Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums",2 kurā autors no teorētiskā viedokļa aprakstīja, kā varētu darboties fiziskās personas maksātnespējas process. Savukārt mēs Latvijas Kredītņēmēju apvienībā un Maksātnespējas konsultāciju centrā saskaramies ar šā likuma piemērošanu ikdienā, tāpēc vēlamies dalīties ar aktuālāko uzkrāto praksi Jaunā likuma darbības laikā, pamatojot to ar praktiskiem piemēriem un tiesu nolēmumiem. ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmām

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Turpinot "Jurista Vārdā" aizsākto diskusiju, kuras pamatā ir divu autoru – Mg.iur. A. Pešudova un Mg.iur. V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas" (JV, Nr. 5, 01.02.2011.), arī man ir radušās dažas piezīmes, kas saistītas ar minēto publikāciju un tajā pausto autoru viedokli. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzība kriminālprocesā, apsūdzības saturs, apsūdzības grozīšana

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

Jautājums, kas ir apsūdzība kriminālprocesā, sākumā var likties triviāls, taču visiem pieņemamu atbildi līdz šim nav izdevies atrast. Apsūdzību literatūrā sauc gan par tiesas sprieduma projektu, ko tiesai piedāvā apsūdzētājs,1 gan par kriminālu prasību pret atbildētāju apsūdzēto, ko tiesā uztur prokurors.2 Kriminālprocesa likumā vārds "apsūdzība" ir lietots kā sinonīms prokurora lēmumam par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Taču šāda pieeja atklāj tikai apsūdzības vienu pusi – apsūdzības procesuālo formu pirmstiesas kriminālprocesā, bet ne apsūdzības materiālo saturu. Apsūdzību kriminālprocesā var apskatīt no divām pusēm: a) no apsūdzības procesuālās formas un b) no apsūdzības materiālā satura. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ministru un autonomo iestāžu ārējie normatīvie akti

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir tautai un Saeimai. Tomēr šie nav vienīgie subjekti, kas faktiski izdod ārējos normatīvos aktus. Šobrīd ārējos normatīvos aktus izdod arī Ministru kabinets, pašvaldības un iestādes, kurām ar likumu ir noteikta no Ministru kabineta neatkarīga kompetence jeb tā sauktās autonomās iestādes (turpmāk – autonomās iestādes). Pēdējos gados, it sevišķi saistībā ar gaidāmajām strukturālajām reformām valsts pārvaldē, aktuāla ir kļuvusi ideja piešķirt ministram tiesības vienpersoniski izdot ārējos normatīvos aktus. Tādā veidā varētu tikt veicināta izpildvaras efektivitāte un atslogots Ministru kabineta darbs. Šā raksta mērķis ir apskatīt likumdošanas funkcijas un likumpakārtoto aktu izdošanas savstarpējās sakarības un izvērtēt, vai, pirmkārt, Latvijas tiesību sistēmā ir ieviešams jauns ārējo normatīvo aktu veids – ministra noteikumi un, otrkārt, vai autonomo iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst Satversmei. Šajā rakstā netiks aplūkotas pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus un šo normatīvo aktu vieta Satversmes kontekstā. Šī problēma jāvērtē kopsakarā ar pašvaldību statusu un vietu Satversmē, un šī problēma nav aptverama ar aplūkojamo jautājumu loku. ...

Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā (turpmāk – SBPI) koncentrētā veidā izpaužas procesuālās ekonomijas princips. Civilprocesa likuma (CPL)1 50. nodaļā paredzētajā kārtībā kreditors darījuma formas dēļ, kas prasījumam piešķir publisku ticamību, var saņemt izpildu dokumentu ārpus prasības tiesvedības un pierādījumu pārbaudes. Šāda procesuālā kārtība vienlaikus gan taupa un ekonomiski izlieto tiesu sistēmas resursus, gan nodrošina zemus tiesāšanās izdevumus un īsu procesuālo termiņu pieteikuma izskatīšanai. Taču minētā tiesību institūta mērķis padarīt civilprocesuālo kārtību efektīvāku tika būtiski apdraudēts, kad Augstākā tiesa (AT) CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanu aprobežoja ar hipotēkas vai komercķīlas summu un piespiedu izpildes līdzekļa izvēli, un parādnieka atteikšanās vai izvairīšanās saņemt brīdinājumu tika atzīta par tiesiski pamatotu rīcību un vienlaikus par procesuālu šķērsli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. ...

Jevgēnijs Gubenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināllikuma 210. panta diskutablā piemērošana

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Pildot darba pienākumus AS "NORVIK BANKA" aizdevumu uzraudzības jomā, nācās konstatēt, ka banka fiksē ievērojamu skaitu gadījumu, vairākus simtus, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu, it īpaši lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu (aizdevuma darījumi ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem). Pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru. Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, bankas atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka ir spiesta vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par kredīta negodprātīgu saņemšanu. ...

Iveta Nikolajeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma analoģija tiesu nolēmumos

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Ja piekrīt savulaik K. Savinjī teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā",1 tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A. Tihomirovs grāmatā "Upravļenije na osnove prava" pauž domu, ka likums ir iekšējo pārmaiņu rezultāts.2 ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā

25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

[1] Šā raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās "Tūkstoš un vienas nakts" pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai "Jurista Vārda" slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši tiecas pēc ...

Kaspars Druvaskalns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā saprast jēdzienu "ārkārtējā situācija"

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Jēdziens "ārkārtējā situācija" ir minēts Nacionālās drošības likumā,1 Civilās aizsardzības likumā,2 Meža likumā,3 kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu4 vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. ...

...

198

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls