Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakse

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Dokumentu paziņošanas procesa būtisks princips ir adresāta līdzdarbības (sadarbības) pienākums dokumenta paziņošanā. Sadarbības pienākums izpaužas kā pienākums: 1) pieņemt iestādes paziņoto dokumentu; 2) paziņot savu adresi (tās izmaiņas) iestādei; 3) būt sasniedzamam iestādei paziņotajā adresē; 4) būt atbildīgam par sadarbību ar savu pārstāvi vai adresē esošo personu dokumenta nodošanā. Lai piešķirtu adresāta sadarbības pienākumam maksimālu ietekmi, iestādei nebūtu jāpieprasa no adresāta vajadzība, kādēļ tas izvēlējies citu adresi, t.i., ja adresāts iesniegumā ir norādījis adresi saziņai, pietiek pieņemt, ka adresāts tur būs sastopams un adreses izvēle ir objektīvi pamatota. Tiesai ir rīcības brīvība dokumenta paziņošanas veida izvēlē, pēc iespējas ņemot vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu, ciktāl to neierobežo citas tiesību normas. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta otro daļu dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Tā ir personas ekskluzīva tiesība konkrētā lietā norādīt, kādā veidā tā vēlas sazināties ar tiesu, tostarp ar elektroniskā pasta starpniecību. Tomēr tiesai viens un tas pats dokuments personai nav jāpaziņo, izmantojot visus norādītos sakaru veidus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības pienākums uzturēt autoceļu braukšanai atbilstošā kārtībā un personas tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tās īpašumtiesību aizskāruma dēļ

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

No Ministru kabineta 2010. gada 9. marta noteikumu Nr. 224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 5. un 9. punkta kopsakarā secināms, ka nepietiekamu budžeta līdzekļu gadījumā pašvaldībai ceļu uzturēšanas darbi jāveic prioritārā secībā, ņemot vērā konkrētā autoceļa ekonomisko un sociālo nozīmi. Tas nenozīmē to, ka pašvaldība drīkst vispār neuzturēt kādu ceļu nepietiekama finansējuma dēļ, bet gan to, ka pašvaldībai sava budžeta ietvaros ir ierobežota rīcības brīvība, nosakot secību, kādā veikt autoceļu uzturēšanu. Tas, ka personai nav tiesību prasīt, lai pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem nekavējoties nodrošina autoceļa uzturēšanu braukšanai atbilstošā stāvoklī, nenozīmē, ka personai nav tiesību prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tās īpašumtiesību aizskāruma dēļ. Likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkts nosaka autoceļa īpašnieka (tostarp pašvaldības) tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tādējādi pašvaldībai, ja tā ir ļāvusi izmantot ceļu koku izvešanai, ir pienākums arī raudzīties, lai meža izstrādātāji ceļu pēc tam savestu kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tā izslēgta no dalības pretendentu atlasē

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Lēmumi, kas pieņemti amata konkursa procesa ietvaros un kuriem vēl nav galīgā noregulējuma rakstura, ir starplēmumi, kas atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 3. punktam nav administratīvie akti un tāpēc nav pārsūdzami administratīvā procesa kārtībā. Taču lēmums, ar kuru persona izslēgta no tālākas dalības pretendentu uz prokurora amatu atlasē, var tikt uzskatīts par tādu, kas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības un tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Tādējādi personai ir subjektīvās tiesības šādus lēmumus pārsūdzēt un tiesai ir jāpārbauda to tiesiskums. ...

ELSA Latvija

žurnāls / Informācija

Izsludināta tiesas procesa izspēle administratīvajās tiesībās

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Turpinot pagājušajā gadā uzsākto, Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā "ELSA Latvia" izsludina tiesas procesa izspēli administratīvajās tiesībās. Jurisprudences studentiem tiek dota lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas un iejusties administratīvā procesa dalībnieku lomās, pārsūdzot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā akta izdošanas termiņa kavējuma sekas

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Konkurences likuma 27. pants ataino likumdevēja priekšstatu par saprātīgu termiņu, kas būtu nepieciešams Konkurences padomei lietas izmeklēšanai un lēmuma pieņemšanai. Taču individuālās situācijas var būt ļoti atšķirīgas viena no otras, tādēļ pat termiņa šāds vispārinājums var neatbilst konkrētās situācijas apstākļiem. Termiņa nokavējuma gadījumā likumdevējs nav aizliedzis iestādei izdot administratīvo aktu. Izdošanas termiņa kavējuma dēļ administratīvais akts kļūst apstrīdams vai pārsūdzams tiesā. Tādā gadījumā ir vērtējams, kāda ir procesuālā pārkāpuma ietekme uz adresāta tiesībām. Procesuālo darbību termiņa kavējuma, ko pieļāvusi iestāde, gadījumā, tiesa vērtē kavēšanās pamatojumu un var to arī attaisnot. Konkurences padome veic individuālu katras lietas īpašo apstākļu analīzi, un tai nav saistoši agrāki lēmumi, kas attiecas uz citiem tirgus dalībniekiem, citiem preču vai pakalpojumu tirgiem vai citiem ģeogrāfiskiem tirgiem citos brīžos. Konkurences padomes agrākā lēmumu pieņemšanas prakse nav juridisks ietvars naudas sodiem tirgus dalībnieku darbības pārkāpumos. Lēmumi, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ierēdņa amata pretendenta tiesības

28. Jūlijs 2015 /NR. 29 (881)

Personai nav subjektīvās tiesības ieņemt noteiktu amatu. Viņai ir tiesības uz amatu pretendēt. Personai, kas pretendē uz noteiktu amatu, ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu viņas pamattiesību uz vienlīdzīgu attieksmi, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā, ievērošanu. Tādējādi, ja, pieņemot lēmumu, ir pārkāpts vienlīdzības princips, personai ir subjektīvās tiesības pārsūdzēt tiesā lēmumu, ar kuru iecelts amatā cits pretendents. Pretendentam uz noteiktu amatu ir tiesības prasīt, lai tiesa veic kontroli, vai piemērotākais kandidāts ir izvēlēts, nepieļaujot kļūdas. Neviena tiesību norma nepiešķir pretendentam, kurš ir piedalījies konkursā uz ierēdņa amatu, bet nav atzīts par konkursa uzvarētāju, tiesības pieprasīt, lai tieši viņu ieceļ amatā. Tādējādi šādam pretendentam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar pozitīvo konkurences pieteikumu, prasot, lai viņš tiktu iecelts ierēdņa amatā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta tiesības pieprasīt ziņas par klienta veselības stāvokli

21. Jūlijs 2015 /NR. 28 (880)

Vispārīgi zvērināts advokāts, pārstāvot klientu, ir tiesīgs iegūt informāciju. Taču tiesiskajā regulējumā var būt noteikti gadījumi, kad konkrētām darbībām nepieciešams īpašs pilnvarojums vai personas piekrišana konkrētas informācijas ieguvei, un šie nosacījumi jāievēro kā zvērinātam advokātam, tā arī iestādei. Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Tādējādi nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka informāciju ir pieprasījis advokāts juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros, kā pilnvarojuma apliecinājumu iesniedzot orderi, jo nav pamata prezumēt, ka klients, pilnvarojot advokātu sniegt viņam juridisko palīdzību saistībā ar medicīnas tiesību jautājumiem, automātiski ir piekritis arī savu sensitīvo datu apstrādei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pasūtītāja statuss Publisko iepirkumu likuma izpratnē

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Ja persona ir dibināta, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, tā atbilst pasūtītāja statusam Publisko iepirkumu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē. Pasūtītāja statuss nav atkarīgs no tā, cik nozīmīgu daļu personas darbībās aizņem tieši tādas darbības, kuras nodrošina sabiedrības vajadzības un kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura. Sabiedrības vajadzību nodrošināšana nenozīmē, ka attiecīgajai personai pašai ir tieši jāpilda kāds publisks uzdevums. Sabiedrības vajadzības var tikt nodrošinātas, veicot arī publisku uzdevumu pildīšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence

5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)

Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības patērētāju tiesību aizsardzībai ir saistītas ar patērētāju likumīgo prasību, kas noteiktas patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos, izpildes pieprasīšanu. Šajā gadījumā Centrs izdod administratīvo aktu par konkrētā strīda risinājumu. Šādu Centra lēmumu saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta 10.1 daļu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Patērētājam nav subjektīvo tiesību prasīt Centram ierosināt administratīvo lietu pret trešo personu saistībā patērētāju kolektīvo interešu aizskārumu un veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta astotajā daļā minētās darbības. Attiecībā uz individuālu strīdu par netaisnīgiem līguma noteikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26. panta septītā daļa noteic, ka, saņemot patērētāja sūdzību vai iesniegumu par strīdu starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju par to, vai noslēgtajā līgumā konkrēti ietvertie noteikumi ir netaisnīgi, Centrs sagatavo atbildi, kurā var paust viedokli par attiecīgo noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tātad šajā gadījumā Centrs neuzsāk administratīvo lietu un neizdod administratīvo aktu par konkrēto strīdu, bet Centrs var paust viedokli, kas nav saistošs strīda pusēm. Turklāt Centram ir rīcības brīvība jautājumā par viedokļa paušanu, proti, Centrs atsevišķos gadījumos var arī atturēties no viedokļa paušanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu administrācijas tiesības veikt atkārtotu tematisko pārbaudi un nodokļu auditu

28. Aprīlis 2015 /NR. 17 (869)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta pirmā daļa gan tekstuāli, gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem, jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļa audita rezultātā noteiktajām nodokļa saistībām. Tāpēc 23. panta pirmā daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļa saistības pārbaudi, gan pārskatīt noteiktās nodokļa saistības apmēru, tomēr tā neskar tematiskās pārbaudes. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

Nr 16 (1334)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"