MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)
2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas prioritātēm, tādēļ Latvijas Pagaidu valdība pie tieslietu sistēmas izveides ķērās nekavējoši: 1918. gada 19. novembrī tika izveidota Tieslietu ministrija, bet 6. decembrī tika pieņemts Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, decembrī arī tika iecelti pirmie tiesneši, tai skaitā senatori. Uz tiesnešu konferenci bija uzaicināti arī tuvāko kaimiņvalstu kolēģi, kas līdzīgi Latvijai šogad aktīvi svin savas tieslietu sistēmas izveidošanas vai atjaunošanas simtgadi, – Latvijas tiesneši noklausījās Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augstāko tiesu instanču tiesnešu ziņojumus par tiesu un tiesnešu situāciju šajās valstīs. Vienlaikus ar atskatu vēsturē konferencē tika aplūkotas arī tiesu sistēmas šodienas problēmas (tiesu varas nevienlīdzīgā situācija iepretī citiem varas zariem, zemā sabiedrības uzticība tiesām u.c.) un nākotnes uzdevumi (efektivitāte, neatkarība, digitalizācija utt.), kā arī risināti organizatoriski jautājumi – Tieslietu padomes locekļu kandidatūru apspriešana, debates par tiesu priekšsēdētāju jaunu izvirzīšanas kārtību u.c. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)
Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)
Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Juridiskā literatūra
30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)
Prestižajā zinātnisko pētījumu starptautiskajā izdevniecībā Springer klajā nācis pirmreizējs izdevums – vairāk nekā 500 lappušu bieza grāmata, kurā vienkopus aplūkotas triju Baltijas valstu mūsdienu tiesību sistēmas, – The Law of the Baltic States (T. Kerikmäe, K. Joamets, J. Pleps, A. Rodiņa, T. Berkmanas, E. Gruodytė, Eds., Springer International Publishing, 2017). Grāmata adresēta auditorijai bez dziļām iepriekšējām zināšanām par Baltijas valstu tiesību sistēmu – tādēļ nenoliedzama jaunā izdevuma vērtība ir iespēja pilnīgam nezinātājam no autoritatīva avota iepazīt Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību sistēmu. Šādu iespēju noteikti labprāt izmantos juristi, kas konsultē starptautiskus uzņēmumus, kuri varētu plānot investīcijas šajā reģionā. Tāpat grāmata noderēs ārvalstu un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kam jāgūst priekšstats par Baltijas valstu tiesībām. Tā kā izdevums veidots kā lakonisks pārskats par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas publiskajām un privātajām tiesībām, Latvijas juristi par mūsu valsts tiesībām šajā izdevumā daudz jauna neuzzinās. Taču nodaļas par Lietuvu un Igauniju noteikti būs interesantas tiem mūsu juristiem, kas vēlas gūt priekšstatu par kaimiņvalstu tiesību sistēmām (kā tas noteikti ir nepieciešams, piemēram, daudzo Baltijas mēroga juridisko biroju darbiniekiem un, protams, arī tiesību zinātniekiem). Vēl jāpiebilst, ka izdevums pierāda triju Baltijas valstu zinātnieku spēju efektīvi sadarboties, kā arī apliecina mūsu tiesību zinātnieku atzīšanu starptautiskā mērogā – ja reiz šādu darbu publicē izdevniecība Springer. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)
Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)
Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 6
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties