Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Dalās ar jaunām jurisprudences atziņām un godina pieredzējušu tiesību zinātnieku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

No 15. februāra līdz 7. martam Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros aizritēja arī vairāki akadēmiski pasākumi tiesību zinātnē. Vienā no sesijām tika godināts ievērojamais latviešu tiesību vēsturnieks, jurists un politiķis Dr. iur. Romāns Apsītis, kam šī gada 13. februārī apritēja 80 gadi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kurš runās par tiesiskumu pašvaldībās

15. Janvāris 2019 /NR. 2 (1060)

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības jeb vietējās pārvaldes vienības – 110 novadi un deviņas lielās pilsētas. Kaut arī to skaits joprojām ir pārāk liels un resursu izkliedētība bieži vien nes līdzi arī darbības neefektivitāti un kvalitātes problēmas (par ko vairāk vai mazāk vienoti ir arī daudzi 13. Saeimas politiķi), tomēr pašvaldību ietekmi Latvijas politikā pēdējos gados daudzi eksperti vērtējuši kā ļoti būtisku, un acīmredzot ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atkal jauns sākums

8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)

Kaut arī ir grūti racionāli izskaidrot to, kāpēc cilvēce tik dedzīgi svin gadumiju, resp., faktu, ka Zeme ir kārtējo reizi apriņķojusi apkārt Saulei, tomēr tieši ar Jaunā gada atnākšanu bieži vien saistās daudzas pārmaiņas. Šai robežšķirtnei bieži vien pieskaņojas arī likumdevējs, nosakot 1. janvāri (un nevis, piemēram, 3. februāri vai 28. augustu) par likumu spēkā stāšanās brīdi. Tā 2019. gada 1. janvārī spēkā stājās 139 ...

žurnāls / Redaktora sleja

"Vīrieši ir labāki politiķi"

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

13. Saeima, pat neuzsākot darbu, jau bija kļuvusi par rekordisti vismaz vienā rādītājā. Tajā ievēlēta 31 sieviete, deputāšu skaitam Latvijas parlamentā tādējādi strauji tuvojoties trešdaļai. Pirms tam – periodā kopš neatkarības atgūšanas – sieviešu īpatsvars maksimumu bija sasniedzis 11. Saeimā (21 deputāte), bet vismazākais tas bija 6. Saeimā (8 deputātes). Savukārt uz valsts sākotni atskatoties, 13. Saeimas statistika ...

žurnāls / Redaktora sleja

13. Novembris 2018 /NR. 46 (1052)

Ir, protams, valstis, kurām ir garāka vēsture nekā Latvijai. Piemēram, mikroskopiskā Sanmarīno, kas dibināta 301. gadā un ir senākā republika pasaulē, var atzīmēt 1717. gadadienu, tātad šobrīd ir vismaz 17 reižu vecāka par Latviju. Un ir tautas, kas ir lielākas par latviešiem. Piemēram, ja mēra pēc valodas kritērija, tad "mandarīniski" jeb ķīniski runā ap 14 % pasaules iedzīvotāju, tātad gandrīz miljards cilvēku. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Jaunas tieslietu politikas gaidās

6. Novembris 2018 /NR. 45 (1051)

Tieši šodien uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Republikas 13. Saeima. Tikai mazliet vairāk par trešo daļu deputātu tajā būs no parlamenta iepriekšējā sasaukuma, turklāt līdzšinējās koalīcijas partijas vēlēšanās sāpīgi piekāpās trim jauniem politiskiem spēkiem. Tātad pilnīgi noteikti turpmākajos četros gados varam gaidīt daudz jauna likumdevēja un valdības (kad to izdosies sastādīt) darbā, tai skaitā tieslietu nozarē. 12. Saeima ...

žurnāls / Informācija

Latviešu valoda uz valsts otrās simtgades sliekšņa

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais latviešu valodas statuss, latviešu nācijas izveidotajai valstij ieejot otrajā gadu simtenī. No vienas puses – valodas aizsardzības formālajā ziņā, ņemot vērā tās lietojuma plašumu, kā arī valodas kopšanai un zinātniskajai attīstībai veltītos pūliņus, latviešu valodas situācija ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, no otras puses – jebkura valoda nepārtraukti konkurē ar citām, attīstās un mainās, to ietekmē ne vien politika, ekonomika, demogrāfija un tehnoloģiju attīstība, bet arī tādi spēcīgi subjektīvi apstākļi kā valodas prestižs un tās lietotāju pašapziņa. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesas efektivitāte īstajā laikā

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Mirkli pirms 13. Saeimas vēlēšanām šajā procesā tika iesaistīta arī tiesu sistēma. 3. oktobrī Administratīvā rajona tiesa saņēma politisko partiju apvienības "Latvijas Reģionu Apvienība" (LRA) pagaidu aizsardzības lūgumu uzlikt par pienākumu VSIA "Latvijas Televīzija" nodrošināt LRA premjera kandidāta dalību televīzijas debatēs, kas bija paredzētas 5. oktobrī, tātad pēdējā vakarā pirms Saeimas vēlēšanām, ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs tiesu sistēmas nākotne

18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)

2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas prioritātēm, tādēļ Latvijas Pagaidu valdība pie tieslietu sistēmas izveides ķērās nekavējoši: 1918. gada 19. novembrī tika izveidota Tieslietu ministrija, bet 6. decembrī tika pieņemts Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, decembrī arī tika iecelti pirmie tiesneši, tai skaitā senatori. Uz tiesnešu konferenci bija uzaicināti arī tuvāko kaimiņvalstu kolēģi, kas līdzīgi Latvijai šogad aktīvi svin savas tieslietu sistēmas izveidošanas vai atjaunošanas simtgadi, – Latvijas tiesneši noklausījās Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augstāko tiesu instanču tiesnešu ziņojumus par tiesu un tiesnešu situāciju šajās valstīs. Vienlaikus ar atskatu vēsturē konferencē tika aplūkotas arī tiesu sistēmas šodienas problēmas (tiesu varas nevienlīdzīgā situācija iepretī citiem varas zariem, zemā sabiedrības uzticība tiesām u.c.) un nākotnes uzdevumi (efektivitāte, neatkarība, digitalizācija utt.), kā arī risināti organizatoriski jautājumi – Tieslietu padomes locekļu kandidatūru apspriešana, debates par tiesu priekšsēdētāju jaunu izvirzīšanas kārtību u.c. ...

žurnāls / Notikums

Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas tiesībās ieinteresētu juristu un organizāciju starptautiska apvienība, kuras mērķis ir veicināt Eiropas tiesību attīstību un integrēt dažādās Eiropas valstu tiesību tradīcijas, kā arī veidot vienotu Eiropas juridisko sabiedrību. Ņemot vērā ELI biedru sastāvu un kvalifikāciju, tā ir autoritatīva juridiskā domnīca, kuras viedoklī ieklausās gan Eiropas Savienības (ES) institūcijas, gan nacionālās valstis. Lai apmeklētu ELI ikgadējo forumu, Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 250 juristu no Eiropas un citu reģionu valstīm, viņu vidū autoritatīvi zinātnieki un nacionālo tiesu, kā arī EST, ECT un citu starptautisko tiesu tiesneši u.c. juristi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Zinību sezonu sākot

4. Septembris 2018 /NR. 36 (1042)

Noslēdzoties vasaras bezrūpībai, klāt "zinību mēnesis" – septembris. Šis "Jurista Vārds" atgādina par to vairākos tiešos un arī netiešos veidos. Pirmkārt, mēs izsludinām kārtējo, nu jau trīspadsmito, ikgadējo studentu pētniecisko darbu konkursu, kurā piedalīties aicinām visus Latvijas tieslietu jaunos talantus neatkarīgi no augstskolas un studiju posma. Cerams, ka "velna duča" māņticība nevienu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Taisnīgi un vēsturiski godīgi

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

Šis "Jurista Vārds" veltīts izcilajam vācbaltu tiesībniekam prof. Dītriham Andrejam Lēberam, kura nopelnus Latvijas neatkarības atgūšanas cerību uzturēšanā garajos šķietami bezcerīgās padomju okupācijas gados nekādā ziņā nedrīkstam aizmirst. Viņš bija starptautiski nozīmīgākais Latvijas izcelsmes jurists, kas, lasot lekcijas dažādu valstu universitātēs un juristu forumos, publicējoties prestižākajos akadēmiskajos ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bērns un vanniņa

22. Maijs 2018 /NR. 21 (1027)

Kaut gan par jauno, daudz stingrāko personiskās informācijas aprites kārtību, ko nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula, bija zināms jau ļoti sen, nopietna iedziļināšanās – kas un kā mainīsies – Latvijas sabiedrībā sākās tikai īsi pirms regulas spēkā stāšanās 25. maijā. Neskatoties uz to, ka iestādes un uzņēmumi jau ilgstoši ir apmācījuši savus darbiniekus, tikai prakse rādīs, kāda būs jaunā regulējuma ietekme un vai ...

žurnāls / Informācija

Vēlreiz par tiesu varas efektivitāti un tiesnešu ētiku

8. Maijs 2018 /NR. 19 (1025)

Pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste īpaši iestājās par taisnīgumu, uzskatot to par vienu no galvenajiem valsts pastāvēšanas mērķiem. Ne mazāk svarīgs taisnīgums ir mūsdienās, jo tas ir kritiski svarīgs demokrātiskas un stipras sabiedrības un arī kopumā stipras valsts veidošanā. Tieši valsts atbild par taisnīguma nodrošināšanu, un tam ir jāstāv pāri visām atsevišķo grupu interesēm. Ar šādiem vārdiem Valsts prezidents gada sākumā atklāja diskusiju ciklu "Tiesu varas aktuālie jautājumi: iespējas un izaicinājumi". Līdz šim notikuši jau divi šī cikla pasākumi – 22. februārī un 19. aprīlī. Trešā tikšanās ir sagaidāma līdz vasaras sākumam. Vai šīs sarunas būs tālāku tiesu varas pārmaiņu katalizators – to rādīs laiks. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nesamērību ēnā

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Reti kur ir vērojama tik liela dažādība amata pienākumu specifikā un darba atlīdzībā kā tieslietu nozarē. Liela daļa no juristu profesijām ir ar likumu reglamentētas (nepieciešamās izglītības cenzs, vecuma un iepriekšējās pieredzes slieksnis, eksaminācijas un tālākizglītības kārtība, profesijas pašpārvalde, šaura specializācija, dažādi atalgojuma avoti un aprēķināšanas metodika u.c.), vairākām juristu profesijām ar nolūku ...

žurnāls / Intervija

Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...

žurnāls / Intervija

Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku apmācību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībās. Šīs mācības ir daļa no Tiesu administrācijas vadītā ES Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai", kura ietvaros kopumā Latvijas tiesu sistēmas novērtējumam un darbinieku kvalifikācijas celšanai 2016.–2022. gadā paredzēts izlietot gandrīz 11 miljonus eiro un apmācīt vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku. No tiem 2350 personas plānots iesaistīt minētajās ERA apmācībās, kas sāksies jau šajā pavasarī. Tā kā ERA ir ES valstu un Eiropas Komisijas kopīgi izveidota Eiropas juristu tālākizglītības iestāde ES tiesībās ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, likumsakarīgi, ka gaidāmie ERA pasākumi Latvijā koncentrēsies uz Eiropas tiesībām. Līgums nosaka, ka četru gadu laikā ERA rīkotajās mācībās vairāk nekā 2000 Latvijas tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku tiks iepazīstināti ar ES tiesību jaunāko attīstību, kā arī apgūs dažādus ar savu konkrēto profesiju saistītus ES tiesību praktiskos aspektus. ERA mācības notiks galvenokārt Latvijā, šeit ierodoties ERA piesaistītajiem ES tiesību praktiķiem no ES institūcijām un dalībvalstīm. Pirmie kursi sāksies jau šī gada aprīlī un maijā, un tie tiks veltīti pārrobežu sadarbībai civillietās un krimināllietās. Katram apmācību kursam tiks sagatavots mācību materiāls, tai skaitā arī piemēri no tiesību prakses, kas tika analizēti mācību ietvaros. Parakstīt līgumu 31. janvārī Rīgā bija ieradies ERA direktors Volfgangs Hoizels. Īsā sarunā ar "Jurista Vārdu" viņš iepazīstināja ar ERA darbību un iecerēm Latvijā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Unikāls veikums – Eiropas tiesību senvēstures pētījums

13. Februāris 2018 /NR. 7 (1013)

Šī gada 1. februārī tika svinīgi atvērta Latvijas Universitātes profesores un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Dr. iur. Sanitas Osipovas jaunākā grāmata "Eiropas tiesību priekšvēsture. Senās Ēģiptes, Divupes, Izraēlas, Grieķijas tiesības". Izdevums nācis klajā AS "Tiesu namu aģentūra" apgādā. ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai

6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana. Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma. Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu. "Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Smieties, nevis raudāt

30. Janvāris 2018 /NR. 5 (1011)

Šajā "Jurista Vārdā" rakstu sērijā "Juristu likteņi" publicējam diplomāta un starptautisko tiesību eksperta Hermaņa Albata dzīvesstāstu. No Latvijas diplomātiskā dienesta pamatlicēja un valsts starptautisko sakaru iedibinātāja gaitām līdz bojāejai Staļina totalitārās valsts nāves nometnē. Arī divus no trim viņa dēliem ir samalusi padomju nāves mašīna – viens miris izsūtījumā, otrs tepat Latvijā, cīnoties pret okupantu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad mērķis ir labs

23. Janvāris 2018 /NR. 4 (1010)

Jau otro laidienu pēc kārtas "Jurista Vārds" informē par 26. janvārī gaidāmo konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", ko rīko Tiesību zinātņu pētniecības institūts. Pasākums solās būt vērtīgs un acīmredzami notiek īstajā brīdī – laikā, kad valsts varas (tai skaitā tiesu varas) un mediju attiecības ir ļoti dinamiskā fāzē: tikko kā darbu beigusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, ...

žurnāls / Intervija

Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Tikko kā atvērtas Jaunā gada durvis, un līdz Latvijas valsts simtgadei atlikušas vairs tikai 320 dienas. Žurnāla "Jurista Vārds" redakcija vēl visiem mūsu lasītājiem darbīgu, radošu un laimīgu 2018. gadu! Tāpat kā citi, arī mēs kaļam plānus šim nākamajam darba posmam. Šo gadu esam iecerējuši veltīt diskusijām par Latvijas tiesiskās sistēmas nākotnes būtiskākajiem izaicinājumiem. Labs pamats jau ielikts ar "Jurista Vārda" ...

žurnāls / Notikums

Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā perioda tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca – "Latvijas tiesneši. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-1940", Rīga, 2017, 286 lpp. Izdevums turpina 2007. gadā aizsākto grāmatu sēriju, kurā apkopota informācija par Latvijas tiesu sistēmas darbiniekiem un kurā jau iznākušas vairākas zvērinātu advokātu un zvērinātu notāru biogrāfiskās vārdnīcas. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesības uz klusumu

19. Decembris 2017 /NR. 52 (1006)

Šis ir pēdējais šī gada žurnāls "Jurista Vārds", jau pēc pāris dienām klāt būs Ziemassvētki. Visticamāk, arī Tu, cienījamo lasītāj, gaidi brīdi, kad gada nogales skrējiens beigsies un klāt būs sengaidītais miera mirklis. Kādam tas pienāks caur reliģisku pieredzi, cits priecāsies pie ģimenes svinību galda, vēl kāds izlems beidzot vienkārši nestrādāt un nedarīt arī neko citu. Izvēles iespēju ir daudz. Tomēr līdz Ziemassvētkiem un ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas vainīgs, tas (ne)bailīgs

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Krievijas Federācijas valsts iestādes bija radījušas nekļūdīgu krāpšanas procesu (State directed failsafe system), kura uzdevums bija nodrošināt dopinga kontroles pozitīva rezultāta "izzušanu" (Disappearing Positive Methodology). Šo krāpšanas procesu koordinēti īstenoja Krievijas antidopinga laboratorijas Maskavā un Sočos, Sporta ministrija, Nacionālais sporta centrs un Federālais drošības dienests, turklāt krāpšanas shēmā gan sportisti, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Likuma efektivitāte – ar tiesneša acīm

21. Novembris 2017 /NR. 48 (1002)

Gudrais mācās no citu kļūdām, muļķis – no savējām – vēsta visiem zināmais aforisms. To paturpinot, neizbēgams ir secinājums, ka gudrais mācās arī no citu sasniegumiem. Tieši tādēļ, piemēram, tik aktuāla ir dažādu inovāciju aizsardzība un cīņa pret rūpniecisko spiegošanu. Tomēr ir lietas, kuras nevar noslēpt un tādēļ tās nav arī jāzog. Viena no tādām – katras valsts normatīvo aktu sistēma, kas, kā tas normāli pienākas būt, ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tiesiskā sistēma – “Jurista Vārda” spogulī

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Jau kādu laiku gan "dzīves ilguma", gan iznākušo laidienu ziņā "Jurista Vārds" ir pārspējis līdzšinējos latviešu juridiskās preses sasniegumus. Tomēr 1000. numura iznākšana redakcijai likās sevišķi simbolisks notikums, kuru vēlējāmies nosvinēt kopā ar mūsu autoriem un lasītājiem. Tā tapa šis žurnāls, kas šobrīd ir jūsu rokās, un radās doma arī par klātienes tikšanos – "Jurista Vārda" autoru un lasītāju forumu "Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumi valsts otrajā simtgadē", kas notiks 10. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ieguvēji un ieguvēji

17. Oktobris 2017 /NR. 43 (997)

Nelielajai "Jurista Vārda" delegācijai, ļoti agrā 12. oktobra rītā izbraucot no Rīgas, stipri nāca miegs un nebija ne jausmas, cikos būsim atpakaļ. Mūsu ceļš veda uz Latgali – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Daugavpils Universitāti. Abas augstskolas bija laipni atsaukušās mūsu priekšlikumam sarīkot tikšanos ar "Jurista Vārda" lasītājiem – gan studentiem, gan šo divu Latgales lielpilsētu praktizējošiem juristiem. Lai ...

žurnāls / Redaktora sleja

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Labdien, cienījamais "Jurista Vārda" lasītāj! Jau tuvākajās dienās Jūsu pastkastītē iekritīs redakcijas vēstule un aicinājums turpināt abonēt žurnālu arī nākamajā gadā! Turklāt, darot to oktobrī, abonementa cena būs par 10 eiro zemāka nekā vēlāk. Sirsnīgi aicinām izmantot šo iespēju, ja uzskatāt, ka "Jurista Vārds" ir bijis noderīgs palīgs Jūsu profesionālajā ikdienā. Ļoti ceram, ka esam pildījuši solīto – palīdzēt ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar entuziasmu uz rudens pusi

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Rudens būs – meteorologi ir daudz pārliecinātāki, nekā šajā pavasarī prognozējot vasaru (kuru tomēr uz neilgu mirkli izdevās sagaidīt). Faktiski tas jau ir gandrīz iestājies, un mūsu ziņā ir to ar prieku sagaidīt un cienīgi aizvadīt līdz pat eventuālajai ziemai, par kuras atnākšanu meteorologi gan nav pārāk droši. "Jurista Vārda" lasītājiem, autoriem un redakcijai no gada tumšā gala noteikti nav ko bīties! Vairs tikai pāris mēneši ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma juridiskā puse

15. Augusts 2017 /NR. 34 (988)

Augustā "Jurista Vārda" lasītājam ir vismaz divas iespējas, kā izmantot žurnālu. Gadījumā, ja vēl nav izlietots viss iekrātais atvaļinājums un izdodas dabūt brīvas tieši tās dienas, kad Latvijā beidzot spīd saule, no "Jurista Vārda" var izraut lapu, lai iededzinātu pārgājiena ugunskuru vai uzlocīt pretsaules cepurīti pludmales apmeklējumam. Savukārt tiem, kam atvaļinājuma prieki jau beigušies, varam piedāvāt šo žurnāla ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar ceļavēju un bez rūpēm

1. Augusts 2017 /NR. 32 (986)

Sen aizmirstībā grimuši laiki, kad pirms brauciena uz tālām zemēm rokās iegūla glancēts, ar aviokompānijas logo rotāts gaidāmo brīvdienu taustāms personificējums – iegarena "grāmatiņa", kur aiz sākumā atrodamajām lidmašīnas biļetēm (ceļotāju vārdi, lidostas, reisu laiki – viss skaidri un saprotami!) sekoja mazo burtiņu lappuses ar abu pušu pienākumu un tiesību aprakstu utt. Mūsdienu ceļotājs pat lidmašīnas iekāpšanas talonus visbiežāk ...

žurnāls / Redaktora sleja

Labi domātu reformu ēnā

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Valdības centieni tās deklarēto mērķu sasniegšanai ir palikuši bez likumdevēja nepieciešamā atbalsta, turklāt nav notikuši uzlabojumi arī laba likumdošanas procesa nodrošināšanai – tik kritiskus secinājumus izteica Valsts prezidents, pirms Jāņiem, 22. jūnijā, uzrunājot Saeimu pavasara sesijas noslēgumā (pilnu runas tekstu skat. 4. lpp.). Lai situāciju mainītu un Saeima arī turpmāk nevarētu "ērti iekārtoties savos krēslos un no malas ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neguļat Jāņu nakti!

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Klāt latviešu svarīgākie svētki – Jāņi. Tiem veltīts vislielākais tautasdziesmu skaits citu gada svētku vidū – digitālajā Dainu skapī (dainuskapis.lv), kas ikvienam dara pieejamu Krišjāņa Barona veidotā oriģinālā Dainu skapja saturu, Jāņu dziesmu kolekcijā ir vairāk nekā 4500 vienību. Jāņu dziesmās tāpat kā citās dainās atspoguļojas latviešu tautas pamatatziņas – gan par pasaules iekārtojumu, cilvēku un dievu attiecībām, gan dzīves ritējumu, ...

žurnāls / Intervija

Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas svarīgākajām struktūrām likumdošanas procesā. Vēl pirms tam viņa bija tiesnese Satversmes tiesas pirmajā sastāvā, kas lika ne vien konstitucionālās kontroles orgāna institucionālos pamatus, bet ar savu principialitāti arī nodrošināja, ka šī tiesa ieņem patstāvīgu un stingru pozīciju varas orgānu savstarpējā līdzsvara sistēmā Latvijā. Un vēl pirms tam I. Čepāne bija starp tiem Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Šī gada aprīlī profesore nosvinēja apaļu dzīves jubileju, kas vienmēr ir labs iemesls atskatīties uz aizvadīto dzīves posmu, izdarīt secinājumus, kā arī paraudzīties uz priekšu. "Jurista Vārds" ir gandarīts, ka viņa piekrita intervijai mūsu žurnālā – pēc tam, kad dažiem citiem preses izdevumiem bija atteikusi. Mūsu lasītāji, kas I. Čepāni savulaik aptaujās vairākkārt ierindojuši starp labākajiem "Jurista Vārda" autoriem, to noteikti augstu novērtēs un ar interesi lasīs profesores atziņas, kas gūtas tik ļoti daudzpusīgajā līdzšinējā dzīvesceļā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāri – dāvana Latvijai

6. Jūnijs 2017 /NR. 24 (978)

Pagājušajā nedēļā, 31. maijā, Rīgas pils Svētku zālē tika atvērts ceturtais Satversmes komentāru sējums. Tajā tiesību zinātnieku un praktiķu grupa prof. Ringolda Baloža vadībā komentējusi Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents" un IV nodaļu "Ministru kabinets". Neskatoties uz Satversmes normu lakonismu, komentāri ir ļoti apjomīgi – grāmata ir gandrīz 900 lappušu bieza. VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā kopš 2011. gada iznākošo Satversmes komentāru fundamentālo sēriju plānots noslēgt līdz Latvijas valsts simtgadei – jau šobrīd norit darbs pie pēdējām divām vēl nekomentētajām Satversmes nodaļām (II nodaļa "Saeima", V nodaļa "Likumdošana"). Komentāri Satversmei – vienai no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – ir simboliska juristu saimes dāvana Latvijai tās gaidāmajā jubilejā. Vienlaikus komentāri ir arī praktisks palīgs Satversmes normu piemērotājiem, kā arī jebkuram Latvijas sabiedrības loceklim, kas vēlas pamatīgāk izprast mūsu valsts konstitucionālos pamatus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Potēt vai nepotēt

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

20. gadsimta sākumā un vidū Eiropā (arī Latvijā) un citās attīstītajās valstīs plaši uzsāktā vakcinācija daudzu ļoti postošu infekcijas slimību izplatību samazināja tiktāl, ka tās mūsdienās tiek uzskatītas gandrīz par izskaustām. Tā, piemēram, pēdējos gadu desmitos Latvijā faktiski neviens nav saslimis ar ļoti bīstamo bērnu trieku (poliomielītu) vai stingumkrampjiem. Vienlaikus ārsti ziņo par aizvien pieaugošo tendenci atteikties no bērnu ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Triju Baltijas valstu tiesību pārskats – starptautiskā izdevniecībā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Prestižajā zinātnisko pētījumu starptautiskajā izdevniecībā Springer klajā nācis pirmreizējs izdevums – vairāk nekā 500 lappušu bieza grāmata, kurā vienkopus aplūkotas triju Baltijas valstu mūsdienu tiesību sistēmas, – The Law of the Baltic States (T. Kerikmäe, K. Joamets, J. Pleps, A. Rodiņa, T. Berkmanas, E. Gruodytė, Eds., Springer International Publishing, 2017). Grāmata adresēta auditorijai bez dziļām iepriekšējām zināšanām par Baltijas valstu tiesību sistēmu – tādēļ nenoliedzama jaunā izdevuma vērtība ir iespēja pilnīgam nezinātājam no autoritatīva avota iepazīt Latvijas un citu Baltijas valstu tiesību sistēmu. Šādu iespēju noteikti labprāt izmantos juristi, kas konsultē starptautiskus uzņēmumus, kuri varētu plānot investīcijas šajā reģionā. Tāpat grāmata noderēs ārvalstu un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kam jāgūst priekšstats par Baltijas valstu tiesībām. Tā kā izdevums veidots kā lakonisks pārskats par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas publiskajām un privātajām tiesībām, Latvijas juristi par mūsu valsts tiesībām šajā izdevumā daudz jauna neuzzinās. Taču nodaļas par Lietuvu un Igauniju noteikti būs interesantas tiem mūsu juristiem, kas vēlas gūt priekšstatu par kaimiņvalstu tiesību sistēmām (kā tas noteikti ir nepieciešams, piemēram, daudzo Baltijas mēroga juridisko biroju darbiniekiem un, protams, arī tiesību zinātniekiem). Vēl jāpiebilst, ka izdevums pierāda triju Baltijas valstu zinātnieku spēju efektīvi sadarboties, kā arī apliecina mūsu tiesību zinātnieku atzīšanu starptautiskā mērogā – ja reiz šādu darbu publicē izdevniecība Springer. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Vērtības pret interesēm

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks,Par tiesnešiem cienīti blēži sēžUn "godīgi" ādu nost citiem plēš [..] Tieši tik skeptisks par norisēm valstī un sabiedrībā, ko mēs mūsdienās sauktu par cilvēktiesību pārkāpumiem, 19. gadsimtā bija Tērbatas Universitātes tieslietu students Eduards Veidenbaums. Protams, ir dzīves jomas, kurās viņa atziņas joprojām diemžēl ir aktuālas, tomēr vilkt ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās. 1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Aprīļa sākumā Vāciju satricināja uzbrukums futbola komandai Borussia Dortmund – uz spēlētāju autobusu tika mērķēti trīs sprādzieni, bet notikuma vietā atrastas vairākas zīmītes, kam vajadzēja izmeklētājus vest nepareizā virzienā, liekot domāt, ka terora aktu rīkojusi bēdīgi slavenā “Islāma valsts". Desmit dienas vēlāk policija notvēra domājamo vainīgo – kādu elektronikas lietās izglītotu Sergeju, kurš, iespējams, paveicis šo noziegumu, ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Šis "Jurista Vārds" ir veltīts apjomīgajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1. martā. Mūsu lasītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja pirmajiem tikt pie likuma jaunās redakcijas komentāriem, kurus izstrādājuši tiesībnieki, kas ir ne vien atzīti administratīvā procesa tiesību teorētiķi un praktiķi, bet arī paši bijuši klāt šo APL grozījumu tapšanā – no pirmajiem projekta uzmetumiem Tieslietu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trāpīt savā kājā

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2016-07-01, kurā tika izskatīta AS DNB bankas konstitucionālā sūdzība. Tika pārbaudīta Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas (kas attiecīgi nosaka procesu, kādā mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu pirmstiesas kriminālprocesa laikā un atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam) konstitucionalitāte, un abas apšaubītās normas ...

žurnāls / Redaktora sleja

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Mūsu dienās sabiedrības uzmanība zibenīgi ceļo no viena objekta uz otru. Trampa ievēlēšana lika izbalēt "breksita" šokam, ebolas vīrusa histēriju aizēnoja putnu gripas globālie draudi utt. Tikpat ātri publiskā dienaskārtība mainās arī Latvijas mērogā – no kapu tramvaja līdz cūku mērim, no augstskolu apvienošanas līdz nodokļu reformām. Tomēr tieslietu sistēmas un tiesu varas (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kritika ir nemainīga ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Sapņu grāmata

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

"Mēs kā valsts varam pastāvēt tikai tad, ja mēs esam kulturāla valsts, un kulturāla valsts mēs varam būt tikai tad, ja mēs esam demokrātiska valsts."1 Šo Satversmes sapulces deputāta Raiņa fundamentālo atziņu, kas izteikta, apspriežot Satversmes projektu, pēdējos gados citē bieži. Un arī šajā, Satversmes 95. gadadienai veltītajā "Jurista Vārdā", tai ir jāizskan. Jo Raiņa vārdi izrādījās pravietiski – pēc demokrātijas likvidācijas ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls