Svarīgi grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Jadviga Neilande
Godinot bijušo Valsts prezidentu - atklāts piemineklis Kārlim
Ulmanim
Godadienas
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
Stājas spēkā
04.09.2010
Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
Irēna Kalniņa
Otrdiena, 7. septembris
 
Izvērstā meklēšana
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Grāmatas Abonēšana Reklāma A+A
Iepriekšējais numurs  
A Ā B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
  Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Mājas lapa / pievienot favorītiem Twitter
Žurnālā
Nr.30 (625) Otrdiena, 2010. gada 27. jūlijs

 Redakcijas sleja

Jānis Pleps
Jurista profesijas vilinājums

Lai arī vasara vēl nav galā, daudziem nesteidzīgais brīvdienu ritms ir neglābjami izjaukts. Kā katru gadu augstskolas sākušas jauno studentu uzņemšanu, un topošie studētgribētāji pulcējas garās rindās, lai izvēlētos sev tīkamo augstskolu un studiju programmu.

Pārsteigumu gan laikam šogad nebūs. Vidusskolu absolventi palikuši uzticīgi tradīcijām, un tiesību zinātnes vēl joprojām ir populārāko izvēļu topos. Neraugoties uz pietiekami lielo absolventu skaitu tiesību zinātnēs, vēl joprojām par juristu pārprodukciju runāt pāragri. Arī vairāki pētījumi pēdējā laikā uzrādījuši, ka jaunajiem juristiem ir pietiekami daudz iespēju apliecināt savas spējas un gūt panākumus profesijā.

Jurista diploms pēdējā laikā palicis arī par labu starta vietu jaunajiem politiķiem. Kāda jauna partija salīdzinoši nesen lepojās, ka tās sarakstā lielam vairumam esot jurista diploms. Tas garantēšot šīs partijas kandidātu kompetenci un spēju efektīvi darboties politikā. Šādas atziņas droši vien silda ikviena aktīva vidusskolnieka sirdi, izvēloties topošo profesiju. Jo kurš gan negribētu būt Valsts vai Ministru prezidents, bet cilvēks ar jurista diplomu tik sen nav bijis Rīgas pilī.

Tikai vairs nav tik vienkārši izvēlēties, kur studēt tās tiesību zinātnes. Ir tradicionālā un klasiskā izvēle - Alma mater, taču daudzas citas augstskolas arī piedāvā daudzas ērtības un priekšrocības, kas vedina aizdomāties. Kāds piedāvā studijas tuvāk mājām, kāds atkal sola zemāko studiju maksu valstī vai ērtu un lietotājam draudzīgu studiju vidi. Kāda augstskola reklāmā baida, ka vairs nekas nebūs viegli un topošajam juristam būšot jāpieņem sāpīgi lēmumi.

Viens fakts gan paliek nemainīgs. Lai kā reklamētos augstskolas, starptautiskie augstskolu reitingi ir nepielūdzami. Latvijas augstskolas vēl joprojām ir ārkārtīgi zemās vietās. Protams, statistika ne vienmēr spēj atspoguļot patieso stāvokli, bet iemesls pārdomām tas varētu būt. Ņemot vērā augstās studiju maksas gandrīz visās augstskolās, būtu jāpadomā, vai prasītā studiju maksa atbilst piedāvātajai studiju kvalitātei un iegūstamajām zināšanām.

 
 Skaidrojumi. Viedokļi

Silvija Kuškina
Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi

2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts. Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. >>>
 Skaidrojumi. Viedokļi

Jānis Pleps
Saeimas atlaišanas prakse

Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu “Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu”. Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem pilsoņu kopums. Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās. >>>
   Skaidrojumi. Viedokļi

LIENE PIERHUROVIČA
Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms (1)

Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos Eiropas Savienības Tiesas juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par Eiropas Savienības Tiesas juridisko aktīvismu un argumentus, kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par Eiropas Savienības Tiesas aktīvismu latviešu valodā, jo līdz darba iesniegšanai publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. >>>
Vēl numurā
 Nedēļas jurists
Viktors Skudra (3)

 Skaidrojumi. Viedokļi
Elizabete Krivcova
Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu (10)

 Tiesību prakse
Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu

 Informācija
Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 19.–25.jūlijs

Tiesas darbiniecei piemēro disciplinārsodu

Apžēlotas trīs notiesātās personas

Pieejams judikatūras atziņu apkopojums

Aprit gadadiena vēsturiskai deklarācijai

Nākamajos numuros
Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā
Lauris Matisāns
Krimināltiesību normu interpretācija
Māris Leja
Likuma robu konstatēšana
Jeļena Streļņikova
Tiešā demokrātija Eiropā
Inese Nikuļceva
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta aktuālie nolēmumi


Redakcijas sleja
Jānis Pleps
Jurista profesijas vilinājums
Lai arī vasara vēl nav galā, daudziem nesteidzīgais brīvdienu ritms ir neglābjami izjaukts. Kā katru gadu augstskolas sākušas jauno studentu uzņemšanu, un topošie studētgribētāji pulcējas garās rindās, lai izvēlētos sev tīkamo augstskolu un studiju programmu.
Nedēļas jurists
JV fotogalerija
Opinio iuris
"Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme."
"Ja šķīrējtiesu rīcībā nebūtu līdzekļu netaisnības novēršanai, strīdus puses tām neuzticētos vai ņemtu taisnīguma risināšanu savās rokās ar visām no tā izrietošajām sekām."
"Obligāti ir jākonstatē vainīgā nolūks apkaunot, apmelot cietušo, kā arī rīcības motivācija, jo pretējā gadījumā varēs runāt par civiltiesisku deliktu vai arī citu noziedzīgu nodarījumu, nevis kriminālsodāmu neslavas celšanu."
Kļūsti par JV autoru
Ierosini tēmu
 
Par mums / Kontakti / Grāmatas / Abonēšana / Reklāma

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv / Saistību atruna